Latviskā dzīvesziņa mūs paaudžu paaudzēs izglītojusi par cilvēka dzīves pamatvērtībām. To starpā arī par produktiem, kas nepieciešami mūsu ikdienas maltītē. Šajā zemē mītošie izsenis zinājuši, ka piens jālieto uzturā, jo tam ir virkne labu īpašību, tas bagāts ar daudzām organismam vajadzīgajām vielām. Kādā no «Dainu skapja» mazajām lapiņām vēstīts, ka latviešu cilvēki pienu ēduši, pienu dzēruši, pienā muti mazgājuši.
Ir 21. gadsimta sākums, un izrādās, mēs nekā nezinām. Piens – ārpasaules brīnums, par kuru jāstāsta, jāskaidro, jāizglīto ģimenes, kurās aug pirmsskolas un skolas vecuma bērni līdz astoņu gadu vecumam, pusaudži vecumā no astoņiem līdz 13 gadiem,
jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem un arī sievietes, īpaši reproduktīvajā vecumā. Tā vēstī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, kura šīs zemes ļaužu izglītošanai trijos gados atvēlējusi 1,3 miljonus eiro.
No slaucējām negrib atpalikt aitu gani. Tādēļ Latvijas Aitu audzētāju asociācija sadūšojusies pirmējos pārtrumpot. Lai paaugstinātu patērētāju zināšanas par aitas gaļu, tās kvalitāti un palielinātu aitas gaļas produktu patēriņu, viņi gatavi iztērēt 1,4 miljonus eiro. Mums jau vēl ir Pasaules Putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrība, ir Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, vēl citu lopiņu apkopes biedrības. Ja kāds nezina, kur naudu likt, – darba lauks paveras plašs.
Reklāmas nozares «stendzeniekiem» un «liepniekiem» nākamās pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidot, badā nenāksies mirt. Kādam ir izdevīgi šeit mītošos pataisīt par muļķiem un tad uz viņu lētticības pelnīt.
