Nedēļas gaitā valdošās krēslas un tumsas dēļ biežāk nācās domāt par gaismu un tai radniecīgajām labajām lietām. Par to, kas nomierina, rada prieku un iedvesmo. Patīkamus mirkļus sagādāja pirmais sniegs. Zemi tas sedza niecīgā kārtā, taču ļāva izbaudīt ziemas priekus, radīja tīrības un gaišuma izjūtu.
Pēc ilgākas prombūtnes atgriežoties Bauskā, kā mazi gaiši brīnumi izceļas kādreiz dubļu pikām, bedru bedrēm klātie ielu laukumi, kas nu ieguvuši glītu bruģa «muguriņu», tilts, caur kura spraugām gājēju ietves daļā vēl nesenā pagātnē draudīgi gailēja upes «rīkle», bet tagad drošākas vietas ūdens šķērsošanai šai pusē nav. Priecē vēl divi košumi – jaunā Pestīšanas Armijas ēka un dižā mūspuses novadnieka dzejdara Viļa Plūdoņa piemineklis.
Pamazām dzīves telpa sāk sakārtoties un kļūst gan acij, gan garam tīkamāka. Ar gaišu noskaņu gribas ievadīt Adventes laiku šīs nedēļas nogalē. Tālrādē jau žilbinās Kevina, tradicionālā Ziemassvētku priekšvēstneša, seja, kas uz visiem laikiem palicis «viens pats mājās» ar saviem piedzīvojumiem. Iespējams, kādam blondais Holivudas varonis liek šausmās saķert galvu un izmisīgi dresēt TV pulti, bet citur priekšā vīd līdzīgi rēgi – Grinčs, Santa Klauss, Elfs…
Nākas atskārst, ka uz laiku jāsamierinās ar šiem tēliem, tāpat kā ar dziesmas «Last Christmas» dažādo versiju drillēšanu, tirgotāju skaļajiem saukļiem par vērienīgajām svētku atlaidēm. Pēc kāda laika iegādātos krāmus varēs rindot zem eglītes, taču maciņam nākas trūkties. Ticiet vai ne, gada tumšākās nedēļas aizsteigsies ātri, dienas jau pavisam drīz kļūs garākas, un daba modīsies jaunai dzīvei.
