Vairāki pilsētnieki nesen uzdevuši «Bauskas Dzīvei» pārsteiguma pilnu jautājumu: «Kā Bauska varēja būt starp trim pilsētām Zemgalē, kas vislabāk piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?» Skaidrojām, kāpēc tāda neizpratne.
Taisni kokā
Vides izpētes akcijas «Mapeirons» rīkotāji šogad Zemgalē apskatīja 1700 objektus un vietas un par ratiņiem draudzīgākajām pilsētām Zemgalē atzina Jelgavu, Tukumu un Bausku. Bauskas novada domes administrācijas pārstāvji bija apmierināti ar vērtējumu, savukārt pilsētas iedzīvotāji uzsvēra, ka tas panākts uz privāto īpašnieku un atsevišķu uzņēmumu rēķina. To apliecina akcijas rīkotāju teiktais.
«Par pieejamību īpaši padomājušas komerciestādes – bankas, kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas, lielveikali, sabiedriskā transporta nodrošinātāji,» informē invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Akcijas rīkotāji uzslavēja Bauskas motormuzeju, paši cilvēki ratiņkrēslos uzteic piekļuvi «Swedbank» filiālei, kur uzbrauktuve atbilst prasībām.
Ļoti maz uzmanības Bauskā pievērsts cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Pozitīvi, ka Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā, kā arī pie autoostas ierīkoti skaņas signāli, kas palīdz pāriet ielu. Toties ir virkne problēmu, tai skaitā uz apļa pie Mūsas tilta, kur Bauskā pirmo reizi ielu pārejas veidotas ar taktilajām joslām jeb bruģakmeņiem ar atšķirīgu virsmu, mēģinot atvieglot pārvietošanos cilvēkiem ar vāju redzi.
Sociālā rehabilitētāja no Jelgavas Ilze Makarova atzina – galvenā problēma ir tā, ka vadlīnija ir ļoti īsa, nevis visā trotuāru garumā. «Kur tālāk iet? Ja taisni uz priekšu, tad priekšā ir koks un grava. Nav nekādu norāžu, kurā virzienā tālāk doties neredzīgajam, kurš šķērsojis ielu,» skaidro I. Makarova. Speciālistes vērtējumam piekrīt Aija Kārkliņa, Bauskas neredzīgo invalīdu biedrības vadītāja. Viņas uzsver, ka vadlīnijas galā vismaz jānorāda, kurā virzienā ved trotuārs, lai arī tas neesot pilnvērtīgs risinājums.
Neveiksmīgi projekti
Kad Bauskas novada domes administrācijas pārstāvji tikās ar cilvēkiem ratiņkrēslos pagājušajā un aizpagājušajā gadā, puses vienojās, ka jaunajos projektos ievēros šo cilvēku intereses. Pagājis gads, ietves no jauna ierīkotas vairākās vietās, taču braucēji piedzīvo milzīgu vilšanos.
Viena no galvenajām problēmām – biedrības «Apeirons» mājaslapā publicētās prasības trotuāru būvei savulaik lūdza iestrādāt pilsētas saistošajos noteikumos. Tas nenotika, un rezultātā projekti ir pilni ar neprecizitātēm, kas liedz cilvēkiem ratiņkrēslos braukt pa izremontētajām ielām.
«Mums solīja, ka pievērsīs uzmanību trotuāriem – kādam jābūt uzbraukšanas leņķim, apmales augstumam, lai cilvēks ratiņkrēslā varētu pārvietoties. Cik esmu braucis pa jaunajiem trotuāriem, neko labu nepateikšu – trotuārs ir uzlikts labi, bet uzbraukt ir problēmas, jo slīpums ir pārāk stāvs. Man liekas, ka darbinieki, kuri liek trotuārus, nav informēti, kā tas pareizi jādara,» skaidro baušķenieks Deniss Juhņevičs. Uzbraukšanas slīpumam ir jābūt sešu grādu leņķī, maksimums – astoņu.
Pietiek ar vienu šķērsli
Cilvēkiem ratiņkrēslos situācija nav mainījusies Rīgas ielā – kā iepriekš brauca pa automašīnām paredzēto ielas daļu, tā ir spiesti to darīt arī tagad. Varot droši likt pie Bauskas vecpilsētas zīmi – «ratiņkrēslos iebraukt aizliegts». Iemesls ir ūdens notekas ar asām malām – priekšējais mazais ritenis tajās iekļūst kā lamatās. Pat ja tiek pāri, jārēķinās, ka riteņkrēsla konstrukcija var ciest no nepārtrauktajām sadursmēm. I. Makarova uzsver, ka šie veidojumi ir traucējoši arī mazuļiem ratiņos – nepārtraukti kustinot ratus uz augšu un lejā, lai pārvarētu šķēršļus, vibrācijas traucē attīstīties mazuļu limbiskajai sistēmai. Taču pareizs risinājums nav nekāds noslēpums – tepat Bauskā, pie kultūras centra, pagājušajā gadā «Vides serviss» uzstādīja notekas ar lēzenām malām, kas netraucē ne ratiņkrēsliem, ne ratiņiem, ne citiem riteņotiem pārvietošanās rīkiem.
Nedz Bauskas novada dome, nedz aptaujātie cilvēki ratiņkrēslos nenoliedz, ka pilsētas vides piemērošanā ir paveikts daudz. Tomēr galvenā problēma – pietiek uz ielas izveidot vienu šķērsli, lai tā kļūtu nepieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šādi šķēršļi ir pakāpieni pie bijušā veikala Pasta un Plūdoņa ielas krustojumā, kurus nevar apbraukt, kaut viena pārāk augsta apmale visas ielas garumā. Baušķeniece Valērija Ružinska stāsta par rūgtu pieredzi – labi piemērotajā Uzvaras ielā ir viena pārāk augsta apmale krustojumā ar Parka ielu, uz kuras sieviete krita un guva traumas.
Sola nākamgad
Apmierināts ar novada domes palīdzību ir baušķenieks Mareks Odumiņš. Viņš savulaik bija teju ieslodzīts daudzdzīvokļu mājas piektajā stāvā, bet tad viņam piedāvāts dzīvot sociālās mājas Rīgas ielā 64 pirmajā stāvā. Ar elektrisko ratiņkrēslu no ēkas var izbraukt. Pilsētas centrs gan tālu, un vispirms līdz tam jānokļūst pa bedrainām ielām un riskanto Dārza ielas trotuāru, bet tas esot paveicams. Puisim patīk uzturēties ārpus mājas, un reizēm vasarā viņš mēro teju īstus ceļojumus. Šovasar pats aizbraucis uz Kantrifestivālu pilskalna estrādē.
Tomēr katrs brauciens ir riskants. Uz savas draudzes dievkalpojumu Draudzības ielā viņš dodas pa Mēmeles lielo tiltu. Savulaik mēģinājis šķērsot gājēju tiltu un vienā no mēģinājumiem gandrīz lauzis kāju. Kopš tā laika ceļu saīsināt vairs nemēģina.
M. Odumiņš uzsver, ka elektriskajam ratiņkrēslam riteņi ir lielāki nekā mazais priekšējais vai aizmugurējais ritenis ratos, kurus vada ar rokām. Tāpēc pārvietoties pa pilsētu ir vieglāk. Tomēr šī gada remontdarbi Kalna un Zaļajā ielā, kas vēl aizvien nav pabeigti, radījuši lielas pārvietošanās grūtības. Vairāki cilvēki ratiņkrēslos atzina, ka viņiem pilsēta līdz darbu beigām sadalīta divās daļās, jo augsto apmaļu dēļ ceļu pārvarēt nevar. Agita Eglinska, Bauskas novada domes būvinženiere, informēja, ka Kalna un Zaļās ielas pēdējo asfalta kārtu uzlies 2015. gada maijā, kad būs pēdējai nodilumkārtai piemēroti laika apstākļi. Ziemas periodā diemžēl nāksies rēķināties ar neērtībām. Toties pēc tam pārbrauktuves būšot daudz labāk piemērotas cilvēkiem ratiņkrēslos, jo būs platākas un ērtāk pārvaramas.
Vajadzīga līdzdalība
Bauskas novada domes administrācija arī nākamajā gadā plāno īstenot vairākus būvdarbu projektus, lai atvieglotu pārvietošanos pilsētā. Pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš informēja, ka viens no plānotajiem projektiem ir speciālu uzbrauktuvju veidošana pie gājēju tilta pār Mūsu. Šādi piemērojumi ir gana dārgi, un domes amatpersonām ir jārod pamatojums, tāpēc vajadzīga atsaucība no baušķenieku puses, lai darbus pieskatītu ieinteresētās personas.
Uz dialogu mudina Bauskas novada sociālais dienests. Sociālā darbiniece darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem Daiga Supe aicina: «Rakstiet, kur netiekat! Informējiet mūs, lai varam noformēt konkrētas prasības.» Aktīvākie tiesību aizstāvji atzīst, ka liela problēma ir pašu cilvēku ar īpašām vajadzībām slēpšanās no sabiedrības. «Aklie kautrējas, neiet ar balto spieķi ārā vieni, bet pastaigājas tikai tuvinieku pavadībā. Tāpēc viņus neredz,» tā A. Kārkliņa. Speciālisti uzsver, ka ir vajadzīga pašu cilvēku ar īpašām vajadzībām līdzdalība diskusijās un viedoklis, lai nākotnē projektus īstenotu pareizi.
Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par cilvēku vajadzībām un veidotu dialogu starp novada domi un iedzīvotājiem, 28. novembrī plkst. 14 Bauskas 2. vidusskolas pirmā stāva Baltajā zālē notiks novada domes administrācijas un deputātu tikšanās ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņu radiniekiem un citiem interesentiem. Aicināti ierasties visi, kas vēlas ko bilst par vides piemērojamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām visā Bauskas novadā, ne tikai pilsētā.
