Medību suņiem regulāri jānodrošina izskriešanās jeb fiziska slodze un veselība jāpārbauda vismaz reizi gadā.
Tikai ar rūpīgu attieksmi saimnieks var nodrošināt suņa labsajūtu un stipru veselību, norāda lietpratēji.
Jāsēž mierā
Medību suns, gluži kā sportists, ir jātrenē. Dzīvniekam medībās ir jāpavada visa diena ne tikai skriešanā, bet arī jācīnās ar zvēru, ja rodas vajadzība. Lai to visu izturētu, sunim ir jābūt labā fiziskā formā, lai pilnībā attaisnotu saimnieka cerības uz labiem rezultātiem medību dienā.
Saimnieki ļoti grēko, savus medību suņus pēc sezonas beigām ieliekot voljerā jeb ierobežotā teritorijā un no tā izlaižot tikai tad, kad jādodas mežā «strādāt». Bēdīgā situācijā tagad ir suņi, kuriem jāsēž voljeros Āfrikas cūku mēra dēļ, vēsta Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība (LMKA).
Četrkājainajam draugam jebkurā gadalaikā jābūt labā fiziskā formā. Lai tas būtu apmierināts pat tad, kad medībās netiek, un lai mazinātu dažādas problēmas, kas rodas aiz garlaicības, piemēram, nepārtraukta riešana, agresija, vēlme bēgt prom, kaimiņu vistu un kaķu košana, jāievēro dažas vienkāršas lietas.
Pastaigas un kross
Saimniekam divas reizes dienā ar suni jādodas 30 minūšu pastaigā. Suņa smadzenes ir jāstimulē, un to vislabāk var darīt pastaigu laikā, ļaujot tam pētīt un ošņāt. Uzlabot savu un suņuka veselību var, braucot ar velosipēdu. Var sākt ar 5 km distanci, vēlāk pārejot uz 10 – 15 km divas reizes nedēļā. Tas ļaus sunim izskrieties, atbrīvojoties no liekās enerģijas. Nodarbības arī padarīs ciešāku saikni starp saimnieku un suni.
Īslīcietim Gediminam Ignatāvičam ir divus gadus vecs medību suns. Fiziskās aktivitātes suņukam tiek nodrošinātas, un dzīvnieks ir lieliskā formā. Klusajā laikā mīlulim ir aploks, kurā izkustēties.
«Pārsvarā suni ņemu līdzi it visur – medībās, makšķerējot un ejot sēnēs. Vismaz reizi nedēļā dodamies garās pastaigās pa mežu,» «Bauskas Dzīvei» stāsta Gedimins. Vairāk suns tiek izskrieties tad, kad saimnieks ar auto brauc pa meža ceļiem.
Svarīga profilakse
Saimniekam suns pie veterinārārsta jāved ne tikai tad, kad notikusi kāda nelaime medībās, bet arī profilaktiskajai apskatei. Jāsāk ar potēm, un tās visas tiek ierakstītas suņa vakcinācijas pasē.
Medību sunim pirmā pote būtu jāsaņem trīs mēnešus pēc dzimšanas. Pēc gada sunim vajadzīga kompleksā pote, un tā ik gadu, «Bauskas Dzīve» uzzināja veterinārajā praksē SIA «Līga-vet» Bauskā. Tās medību suņu īpašnieki – pastāvīgie klienti – savus palīgus dakterei atrādot regulāri.
Jāpieskata, lai dzīvniekam nepiemetas kašķis vai ērces, uz ko norāda pastiprināta dzīvnieka kasīšanās. Šī nelaime ir lipīga un var pielipt arī cilvēkam. Vemšana, slikta apetīte liecina, ka vajadzīga attārpošana, vēlams – divas reizes gadā, iesaka LMKA eksperti.
Kā stāsta SIA «Rogrania» veterinārārste Agnese Krūmiņa, arī Iecavā saimnieki savus mīluļus pie ārsta ved regulāri. «Uz pārbaudēm nāk bieži. Vairāk jāārstē plēstās, vaļējās brūces, kuras iegūst medībās,» teic veterinārārste.
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis apstiprina, ka medību suņus saimnieki aprūpē pienācīgi: «Nolaidības atļauties nedrīkst. To paredz likums.» Viņš uzsver – ikreiz medībās saimniekam jāuzrāda suņa pase.
