Lai varētu piedāvāt rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām, kā arī varmācību veikušajiem sniegtu palīdzību agresijas mazināšanai, Labklājības ministrija šogad saņems 554 541 eiro lielu finansējumu, pagājušajā nedēļā paziņoja labklājības ministrs Uldis Augulis.
Tādējādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu varēs saņemt 600 cietušās un 300 varmākas gadā.
Tendences kā pasaulē
Kā informēja ministrs, Latvijā ir vērojamas tās pašas tendences attiecībā uz vardarbību ģimenē un varmācību pret sievietēm, kādas ir visā pasaulē: lielāko daļu šādu gadījumu un ar varmācību saistīto likumpārkāpumu publiskās vietās veic vīrieši, un tajos cieš vīrieši, bet ģimenēs no tuvu cilvēku vardarbības lielākoties cieš sievietes un bērni.
«Varmācība pret sievietēm un bērniem ir ļoti satraucoša un postoša parādība Latvijas sabiedrībā. Pastāv uzskats, ka varmācība ir privāta vai ģimenes lieta. Ilgu laiku no vardarbības ģimenē cietušām sievietēm bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizsardzību un palīdzību. Līdz ar finansējuma piešķiršanu rehabilitācijas pakalpojumiem un jaunam regulējumam situācija ir mainījusies,» uzsver U. Augulis.
Vardarbība pret sievietēm rada būtiskus zaudējumus valsts ekonomikai. Negatīvu ekonomisko ietekmi rada zaudētā produktivitāte, veselības aprūpes un tiesībsargājošās jomas izmaksas, sociālā sektora un apdrošināšanas finansējums, piedāvāto atbalsta pakalpojumu izmaksas, kā arī cietušā fiziskajai un emocionālajai veselībai radītās negatīvās sekas. Šīs ir izmaksas, kas rodas ne tikai pašam indivīdam, bet sabiedrībai kopumā.
Populāri cilvēki Baltās lentītes kustībā
Sabiedrībā valda stereotipi par varmācību ģimenē, piemēram, «vardarbība notiek tikai nelabvēlīgās ģimenēs», «sieviete pati ir vainīga/pelnījusi, ka pret viņu izturas vardarbīgi», «ja sieviete nepamet varmāku, droši vien viņai šāda dzīve patīk».
Lai stereotipus mazinātu, ministrs aicinājis iesaistīties Baltās lentītes kustībā sabiedrībā populārus cilvēkus, piemēram, Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, televīzijas «seju» Renāru Zeltiņu un bokseri Mairi Briedi, kuri pauduši skaidru nostāju jautājumā, kas attiecas uz vardarbību pret sievieti. Baltā lentīte ir starptautisks varmācības pret sievieti izskaušanas simbols.
Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis preses konferencē atzina, ka iesaistīties Baltās lentītes kustībā viņam svarīgi ne tikai amata pienākumu dēļ, bet arī personiski. «Man ir iespējas situāciju uzlabot gan kā policijas priekšniekam, gan cilvēkam, kurš vēršas pie Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem un runā par to, cik ļoti ir svarīgi iztikt bez fiziskas vardarbības,» atklāj I. Ķuzis.
Pagaidu aizsardzība
Kā preventīva iespēja varmācības mazināšanai pērn pieņemts regulējums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Vairāku mēnešu laikā šis regulējums sevi ir attaisnojis kā efektīvu instrumentu. Iepriekš, ja nebija pamata ierosināt kriminālprocesu, vienīgais risinājums bija varmācīgās personas aizturēšana uz trim stundām policijas iecirknī.
Tagad tiesa var noteikt šādus pagaidu aizsardzības līdzekļus: varmākam jāatstāj dzīvesvieta un tajā uzturēties ir aizliegts, nekādā veidā nedrīkst sazināties ar cietušo, uzturēties noteiktās vietās vai noteiktā attālumā utt.
Deviņu mēnešu laikā pieņemti vairāk nekā 400 lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šajā laikā ir ierosināti apmēram 70 kriminālprocesu par šo lēmumu neievērošanu, 56 lietas nodotas kriminālvajāšanai prokuratūrā.
Laikraksts «Bauskas Dzīve» 7. janvāra numurā jau rakstīja par grupu terapiju, ko paredzēts īstenot varmācību veikušu personu rehabilitēšanai, lai mazinātu viņu agresivitāti. Labklājības ministrija, sākot ar 2011. gadu, 11 Latvijas pašvaldībās īstenoja pilotprojektu, lai varmākām palīdzētu rīkoties nevardarbīgi. Pilotprojekts rehabilitāciju nodrošināja 55 cilvēkiem. Turklāt rehabilitācijā parādījās vairākas ģimenes, kurās vecākiem bija pārtrauktas aizgādības tiesības. Nodarbību rezultātā šiem vecākiem mazinājās agresivitāte, viņi vairs nepielietoja vardarbību, un bērni varēja atgriezties savās ģimenēs.
