Veiksmei biznesā ir vairāki nosacījumi, daži no tiem: operatīva rīcība, labvēlīga apstākļu sakritība, neliels risks, ieguldot līdzekļus, un prognozējama to atgūšana. Vēl uzņēmējiem ir svarīgi, lai ieceru realizācijā nekaitētu valsts iestāžu rīcība. Diemžēl Rīgā sēdošie likumu uzraugi un plānu īstenotāji ar raitu strādāšanu neaizraujas. Ierēdņu kūtrums un nevēlēšanās, iespējams, neprasme «sajust» īsto biznesa garšu tik ļoti traucē mūsu uzņēmējiem.
Viena no iestādēm, kas savos kabinetos sapulcinājusi, šķiet, visgausākos darboņus, ir Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Pierādījums tam – nespēja teju pusotra mēneša garumā izvērtēt sūdzību, kam īsti jāveic pasažieru pārvadājumi Rīgas–Bauskas maršrutā.
Decembra beigās Autotransporta direkcija paziņoja konkursa rezultātus – baušķeniekus uz Rīgu būs vest triju pārvadātāju apvienībai. Tajā pašā dienā pašreizējā pārvadātāja SIA «Sabiedriskais autobuss» (SA) iesniedza sūdzību. Gada pēdējās darbdienās nevēloties sevi īpaši noslogot, IUB sūdzības izskatīšanu nolēma atlikt līdz 21. janvārim. Vairāk nekā mēnesis aizritējis, bet sūdzība tā arī nav izskatīta. IUB Metodoloğijas departamenta vecākajai referentei Elīnai Virtmanei lūdzu vienkāršos vārdos «tantei Bauskā» paskaidrot, kas par iemeslu šādai gausai strādāšanai. Izvērstajā atbildē sešās rindkopās savītie teikumi pārpilni ar tādiem jēdzieniem kā lietas apjoms, sarežģītība, papildu informācija, ekspertu atzinumi, resursu ekonomija, iesniegumu apvienošana utt. Nav vienā teikumā skaidri formulētas atbildes. Tā teikt, lauķiem nesaprast, kā Rīgā birokrāti strādā. Kā uzņēmējiem šādā situācijā plānot savu darbu un finansējumu?
Kamēr galvaspilsētā papīrus pārcilā no vienas kaudzītes otrā, pasažieri 5. februāra pēcpusdienā pa Kalna ielu Bauskā stumda kārtējo «noģībušo» SA autobusu. Jaunākā neoficiālā informācija liecina – kaut kāda skaidrība par pasažieru pārvadātāju maiņu Rīgas maršrutā varētu pienākt tikai aprīlī.