Valdība šodien neatbalstīja ideju piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības
sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija patlaban neatļauj samazināt
PVN pārtikai, tomēr darba devēju pārstāve aicināja šo jautājumu
nenoņemt no dienaskārtības pavisam, bet pie tā varētu atgriezties, kad
būs iespējams.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure FM
ziņojumu nodēvēja par subjektīvu, jo tajā netika ņemti vērā citi
pētījumi par PVN mazināšanu pārtikai, kuros, piemēram, secināts, ka,
samazinot PVN pārtikai, ēnu ekonomika pārtikas nozarē samazinātos par
8%. Tāpat Šure pārmeta ministrijai, ka tā ziņojumu nav saskaņojusi ar
nozari.
Valdība šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo
ziņojumu “Par samazināto PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas
preču grupām un fiskālo ietekmi uz valsts budžetu” un lēma neatbalstīt
priekšlikumu piemērot pārtikai samazinātu PVN likmi.
FM norādīja, ka, izvērtējot iespēju samazināt PVN likmi pārtikas
produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12%, fiskālā
ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2015.gadam ir novērtēta negatīvi –
budžeta ieņēmumi samazinātos par 194,8 miljoniem eiro. Lielāko fiskālo
ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena,
siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu
realizācijas – budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.
Kā norāda FM, ņemot vērā, ka samazināto PVN likmju ieviešana samazina
valsts budžetā iemaksājamo PVN summu, valstij ir jābūt skaidram
virzienam, kādiem mērķiem un ar kādu nolūku tiek izmantota šīs valsts
budžetā neiegūtā vai no valsts budžeta atmaksātā PVN summa. “Samazinātā
PVN likme ir jāizmanto mērķtiecīgi, tas ir, precīzi nosakot ekonomisko
rezultātu, ko ar šo likmju ieviešanu ir domāts sasniegt,” uzsver
ministrija, piebilstot, ka nodokļa atvieglojumi var traucēt nodokļu
sistēmu, samazinot tās pārskatāmību un sarežģījot PVN administrēšanu.
Iespējamā PVN likmes pārtikas precēm samazināšana ir vērtēta jau
vairākkārt, un secināts, ka PVN likmes samazināšana praktiski
neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu
iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Turklāt, nosakot tikai vienas
pārtikas grupas produktu piegādēm samazināto PVN likmi, šo likmju
administrēšana radītu papildu slogu gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem.
FM uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējo starptautisko pieredzi,
samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu
risināšanai. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa daudz efektīvāk ir
atbalstāma ar tiešo nodokļu atvieglojumiem, jo personas ar lielākiem
ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus
fiskālos labumus, kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Ministrijā
piebilst, ka personām ar lielākiem ienākumiem ir tendence izvēlēties
dārgākus pārtikas produktus, tādējādi šai iedzīvotāju kategorijai
ieguvums no PVN likmes samazinājuma pārtikas produktiem būtu lielāks.
Kā ziņots, šā gada janvārī finanšu ministrs Jānis Reirs (V),
tiekoties ar lauksaimnieku organizāciju vadītājiem, noraidījis
priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai,
argumentējot to ar situāciju valsts budžetā, aģentūru LETA informēja
organizāciju pārstāvji.
Savukārt 2014.gada decembrī Saeima noraidīja partijas “No sirds
Latvijai” (NSL) rosināto likuma grozījumu projektu, kurā bija paredzēts,
ka no 2016.gada tiks noteikta pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa
(PVN) likme piena, dārzeņu un graudaugu piegādēm.
