Kāds ļoti ilggadējs pašvaldības vadītājs izcēlies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kampaņā par «pelēko» autoservisu legalizēšanu, uz valsts iestādes ierēdņa lūgumu nosaukt kādu piemēru savā novadā atbildot noraidoši un pēc tam paziņām palieloties – «es jau neesmu nodevējs!».
Viens no nejaušajiem klausītājiem sašuta ne pa jokam: «Es cīnos savā mazajā uzņēmumā, rēķinu algu strādniekiem, knapi savelku galus, lai samaksātu visus nodokļus un skolotu bērnus, bet novada vadība piesedz krāpniekus!»
Nudien pārprasta lojalitāte, ja ne apzināta ļaunprātība, jo jebkurai valsts vai pašvaldības iestādes amatpersonai ir jābūt likumīgo uzņēmumu un līdz ar to visas sabiedrības interešu pusē. Tiesa, nav zināms, vai «nelegāļi» neatmet kādu artavu «draudzīgajam» pagastvecim, taču tas neattaisno tik nejēdzīgu izrunāšanos. Drīzāk ir iespaids, ka domes pārstāvji novados un tos pārstāvošās Latvijas Pašvaldību savienības amatpersonas pēdējā laikā veido opozīciju valdībai, izsakot nievājošas piezīmes par Valsts kontroles, VID un vēl dažas iestādes speciālistu «neizpratni par vietējiem apstākļiem». Tas bieži dzirdams, ja valsts ierēdņi «neglauda pa spalvai» vietējos «ķeizariņus», kas «savā novadā» pieraduši (ne)rīkoties tikai tā, kā tīk pašiem.
Situācija atgādina Krilova fabulu par dažādajiem dzīvniekiem, kas nevar pavilkt vezumu, jo katrs to mēģina pa savam un savā virzienā. Šķiet, ka pašvaldību darboņi pašlaik izvēlas vēžu atpakaļrāpuļu lomu, lai kopīgais valsts vezums, ko «gulbji» cenšas izcelt no purva, paliktu iestidzis. Pareizāk būtu skatīties visiem vienā virzienā un sakārtot lietas, kaut vai lai palielinātu nodokļu ieņēmumus. Tad nebūtu jāsūdzas, ka valsts nav iedevusi gana naudas ceļu labošanai, un sociālā atbalsta tēriņi samazinātos, jo cilvēkiem būtu legāls darbs un normāla alga.
