Līdz gada beigām plānots izstrādāt vienu “Rail Baltica” dzelzceļa
trases variantu un pēc tam jau varēs sākt apzināt īpašumus, kurus būs
nepieciešams atsavināt, šodien žurnālistiem sacīja “RB Latvia” pārstāvis
Neils Balgalis.
Patlaban ir divi trases varianti 265 kilometru garumā un 300 metru
platumā. Līdz gada beigām būs viens variants ar 40 līdz 60 metrus platu
joslu, kuru paredzēts ierobežot ar žogu.
Tad jau būs iespējams apzināt tos īpašumus, kurus būs nepieciešams atsavināt un sākt izstrādāt kompensāciju mehānismu.
Atsavināšana nav plānota agrāk par 2017.gadu.
Patlaban normatīvie akti neparedz kompensācijas īpašniekiem gar “Rail
Baltica” trasi, kuri netiek atsavināti. Šis jautājums daudzkārt tika
skarts katrā no sabiedriskajām apspriedēm.
Plānots, ka Satiksmes ministrija apkopos saņemtos jautājumus un kopā
ar citām iesaistītajām ministrijām strādās pie kompensāciju sistēmas
pilnveidošanas. Atsavināšanas process balstīsies uz trīs principiem –
individuāla pieeja, tirgus cena un sadarbība. Nosakot atlīdzību, katrs
gadījums būs individuāls, bet viss notiks normatīvajos aktos noteiktajos
ietvaros.
Balgalis informēja, ka no šī gada marta līdz septembrim turpināsies
izpētes darbs – lokālplānojumu izstrāde, tehnisko risinājumu izstrāde,
kā arī tiks sagatavots ietekmes uz vidi novērtējums (IVN): programma un
ziņojums.
Līdz marta beigām Vides pārraudzības valsts birojs izstrādās IVN
programmu. Ietekmes novērtējuma veikšanai iesaistīti vairāk nekā 50
dažādu nozaru eksperti.
Līdz jūlija beigām eksperti novērtēs esošo situāciju un vērtēs
paredzētās darbības ietekmi, veicot paredzētās darbības vietu
apsekojumus un lauku darbus, apkopojot un analizējot dažādās datubāzes
pieejamo informāciju un datus, izmantojot iepriekš veikto pētījumu un
projektu rezultātus, apkopojot un vērtējot citu valstu pieredzi lielu
līnijveida objektu ietekmes uz vidi novērtējumā, veicot modelēšanu un
prognozēšanu.
No jūnija līdz augustam ekspertu darba rezultāti un vērtējums tiks apkopots IVN ziņojumā, sniedzot alternatīvu salīdzinājumu.
Aprīlī pašvaldībām jāpieņem lēmums par lokālplānojuma izstrādi, bet
septembrī jau jābūt gatavam lokālplānojuma projektam. Septembrī un
oktobrī paredzēta lokālplānojuma apspriešana kopā ar ietekmes uz vidi
novērtējuma ziņojumu.
Kā ziņots, 15.martā noslēdzās sākotnējā sabiedriskā apspriešana.
Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau
iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar “Rail
Baltica” projektu.
“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas
standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai
tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā –
3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no
kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma
pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi.
Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no
2020.gada.
