Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 25. martā ap četrdesmit cilvēku pulcējās Bauskā pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī. Pussešos vakarā te sākās piemiņas brīdis.
Bauskas Tautas teātra aktieris Edvīns Hegenbarts runāja šim pasākumam piemērotu dzeju. Bauskas muzeja speciālists un mūziķis Aigars Urtāns bija piemeklējis dziesmas, kuras izsūtījumā dziedāja paverdzinātie cilvēki. Dievvārdus nomocītajiem veltīja mācītājs Ints Danielsons. Uzrunājot sanākušos, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks norādīja, ka 1949. gada 25. martā no Bauskas apriņķa tika deportēts 1591 iedzīvotājs. Dokumenti liecina, ka viņi visi bija latvieši.
Domes priekšsēdētājs sacīja, Krievijas prezidenta Putina rīcība, okupējot Krimu un sākot karu Ukrainas austrumos, dara bažīgus daudzus cilvēkus Latvijā. Rietumeiropā daudzi šo satraukumu neizprot. «Mūsu tautas traģiskā vēsture liek pašlaik Krievijā notiekošo vērtēt ar daudz lielākām bažām nekā demokrātiskajā Rietumeiropā,» skaidroja R. Ābelnieks.
Pēc piemiņas brīža «Bauskas Dzīve» uzrunāja Ilgu Ziemeli no Bērzkalniem: «Es nāku te katru gadu, jo nevaru nenākt. Man izsūtīts bija vīratēvs. Te pieminu viņu, kā arī citus nomocītos. Piemiņas brīdis bija sirsnīgs, nesaprotu tikai, kāpēc bija tik maz cilvēku.»
Godināt komunistiskā genocīda upurus piemiņas pasākumā pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī līdz ar pašvaldības vadītāju bija ieradies tikai viens deputāts – Voldemārs Čačs.
