Lieldienu viens no rituāliem ir šūpošanās. To iespējams darīt gan mājās uzstādītajās, gan arī publiskajās vietās iekārtotajās šūpotnēs.
Brunavietes Ilzes Djačukas lauku mājās vairākus gadus pagalmā stāvēja šūpoles. Koka baļķi savu laiku nokalpojuši, tādēļ demontēti.
«Kamēr pagalmā jaunu šūpotņu nav, Lieldienās brauksim šūpoties uz manu darbavietu – Mežotnes pili. Mums parkā kokā iekārtas šūpoles. Es šūpošos vēl ar cerību, lai mums pilī būtu vairāk apmeklētāju. Puikas – Dāvis un Oskars – šūposies, lai viņiem arī vasarā odi nekož un lai mācības labi sokas,» tā rituālu izskaidro Ilze Djačuka.
Vallietei Annai Dacei Paeglei darbavietā Alfreda Amtmaņa-Briedīša memoriālā muzeja māju «Zvanītāju Bukas» pagalmā šūpoļu neesot. Tomēr muzeja vadītāju tas no šī priecīgā rituāla neatturēšot. Viņa noteikti izšūpošoties Valles centrā uzstādītajās šūpolēs.
Šūpoles daudzās publiskās vietās uzstāda pašvaldība. Rundāles novadā, mājtirgus laukumā, no pašvaldības ēkas lielās šūpoles tika uzstādītas pirms gada. Bauskā divas lielas pašvaldības sarūpētas šūpoles visu laiku atradās Rātslaukumā. Tagad vienas no tām pārvietotas uz Korfa dārzu.
