Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrastas liecības par sievieti, kurai
bijuši 140 gadi. Trīne Dziliņa dzīvojusi Kurmenē 19. gadsimtā. To pārbaudīt
nevar, bet, ja šos datus varētu apstiprināt, tad Trīnes kundze pārspētu
visus līdz šim zināmos oficiāli apstiprinātos ilgdzīvotājus pasaulē, ceturtdienas vakarā ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Panorāma».
Vecajās baznīcu grāmatās – dzimušo, mirušo un laulāto reģistros –
arhīva speciālists Modris Šēnbergs meklējis pavisam citas ziņas, kad
Skaistkalnes katoļu draudzes grāmatā uzdūrās pārsteidzošam ierakstam.
«Ieraudzīju, ka vienai kundzei uz nāves brīdi ierakstīts vecums 140
gadi. Fakts visai neticams. Mācītājs to ir divās vietās atkārtojis,»
stāsta Latvijas Valsts vēstures arhīva arhivātrs Modris Šēnbergs. Viņš lasa: «1863. gadā 8. februārī Kurmenē nomirusi Trīne
Dziliņa no vecuma. Saņēma pēdējo svaidījumu. Par viņu pašu. Atraitne.
Pēc trim vīriem. 140 gadus veca. Šenbergas draudzes piederīgā.»
Šēnbergs gan norāda, ka šos datus nevar apstiprināt. «To, vai tie
gadi ir gluži precīzi, pierādīt nav iespējams, jo nav neviena otra
dokumenta, kas to varētu apstiprināt. Vismaz mums arhīvā nav izdevies
atrast. Iznāk, ka kundze dzimusi 1723. gadā. Tik vecas Skaistkalnes
katoļu draudzes baznīcas grāmatas mums nav,» saka Šēnbergs.
Trīne Dziliņa apbedīta Kurmenes pagasta Cepurnieku kapos. To, cik bērnu viņai bijuši,
nav zināms. Iespējams, ka Skaistkalnes katoļu baznīcā ir saglabājušies
draudzes locekļu saraksti no tā laika. «Ļoti spēcīga, izturīga sieviete
bijusi. Labā nesaindētā vidē dzīvojusi. Tie visi bija miera laiki. Bija
beidzies gan Ziemeļu karš, gan mēra laiki, tad jau arī varēja dzīvot,»
saka Šēnbergs.
Valsts vēstures arhīvā glabājas metriku grāmatas no 1600. gadiem līdz
1914. gadam. Tās nodod draudzes un dzimtsarakstu departaments.
Baznīcu reģistros varot atrast ziņas arī par citiem ilgdzīvotājiem
Latvijā. Kāds ieraksts liecinājis par 120 gadu vecu cilvēku. Luterāņu
draudžu mācītāju ziņojumus pieminēti ļaudis 110 un 112 gadu vecumā.
