Rundāles novada «Jaunlejniekos» pirmdien, 4. maijā, nosvinēta Ūsiņa diena ar aptuveni 80 dalībniekiem, portālu informēja saimniece Anna Truntika.
Sarīkojuma rosinātāji bija folkloristi, kas vairākus gadus etnogrāfisko svētku tradīciju atdzīvina dažādās Latvijas vietās. «Jaunlejniekos» sabrauca Rīgas kopa «Silavoti», «Laukam pāri» no Bauskas novada Ceraukstes pagasta un Svitenes folkloras kopa.
Ūsiņš ir Saules, gaismas un vasaras nesējs, ziemas prombaidītājs, zirgu un ganu aizgādnis, stāsta A. Truntika. Senlatvieši šajā dienā parasti pirmo reizi pēc ziemas laida pieguļā zirgus. «Mūsu sētā sanāca ap 80 cilvēku, visi tautas tērpos. Kopības sajūta, spēcīgās emocijas no dziesmām, svētības, spēka, labas ražas un laika lūgšanas rituāliem nav vārdos aprakstāmas. Man kā saimniecei bija īpašs veltījums, kas saviļņoja līdz asarām,» atklāj Anna. Pēc rituāla visi laidās dančos.
Uz uguns tapa Ūsiņdienas simboliskais ēdiens pantāgs – no kaimiņu saimnieču sanestajām olām un piena, koši dzeltens kā Saule. «Tik gardu nebiju ēdusi,» atzīst «Jaunlejnieku» saimniece. To, ka Ūsiņš, labi palūgts, dod jauku laiku, svētītāji pārliecinājušies: «Pirms tam internetā prognozes rādīja lietu, jau domājām taisīt telti, bet pirmdiena pie mums pagāja ar skaistu, pavasarīgu laiku.»
Saimniece bija sagādājusi lielu grāpi ar vārītām pupām un kartupeļiem mundierī, sacepusi alkšņa dūmā kūpinātu speķi ar sīpoliem. Cienastu nesa viešņas, Annai īpaši garšojis bagātīgs ābolu pīrāgs. «Cilvēki pateicās par brīnišķīgo sarīkojumu. Tas bija lielākais gandarījums,» atzīst saimniece.
«Ūsiņdienas svētkus var un vajag atjaunot,» uzskata Anna, «manā viesu grāmatā ir svētīgs ieraksts, un ticu, ka šovasar «Jaunlejniekos» uz viena stiebra augs divas vārpas.»
