LETA
NATO ir jāturpina stiprināt aizsardzības spēju līmenis Baltijas valstīs, lai signalizētu Maskavai un Putinam, ka esam “nāvīgi nopietni” noskaņoti aizsargāt sevi, ceturtdien preses konferencē ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo pauda Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas premjers uzsvēra, ka NATO ar praktiskiem darbiem aizsardzības jomā jāpauž vēstījums Maskavai un Putinam: “Pat nedomā iet šo ceļu!”.
Nepieciešama tik spēcīga NATO klātbūtne, lai Krievija nenolemtu veikt uzbrukumu, lai Krievijai nebūtu nekāda loģiska pamata veikt uzbrukumu NATO dalībvalstij, uzsvēra Kariņš. Politiķis skaidroja, ka veikt ieguldījumus aizsardzībā ir daudz lētāk, nekā riskēt ar ekstrēmām izmaksām, kas var rasties nākotnē, ja nepieciešamie līdzekļi netiks ieguldīti tagad.
Kariņš pauda, ka Krievija ir parādījusi, ka tā ir gatava uzbrukt miermīlīgai valstij, tāpēc NATO valstīm ir jāspēj sevi adekvāti aizsargāt. Kanāda jau līdz šim ir sniegusi “fantastiku ieguldījumu” Latvijas aizsardzībā, un Kanādas šodienas lēmums tālāk stiprināt Ādažu bāzē izvietoto NATO Daudznacionālo divīzijas štābu “Ziemeļi” ir ļoti nozīmīgs, akcentēja Latvijas premjers.
Arī Kanādas premjerministrs Trudo uzsvēra, ka, ja Krievijas spēki Latvijā ienāktu kaut vai vienā kilometrā Latvijas teritorijas, atbilstoši alianses līguma 5.pantam visa NATO mobilizētos Latvijas aizsardzībai. Kanādas un citu NATO dalībvalstu karavīru izvietošana alianses Austrumu flangā apliecina, ka to sargā ne tikai NATO līguma 5.pants, bet arī NATO klātienes spēki, norādīja Trudo.
Kopš Krimas aneksijas Krievija ir parādījusi, ka tā savā rīcībā gatava pieļaut milzīgas kļūdas un briesmīgi pārrēķināties ar to, kāda būs demokrātisko valstu reakcija, vērsa uzmanību Kanādas premjers. Viņš atzīmēja arī Krievijas bruņoto spēku veiktās zvērības Ukrainā – Bučā un Mariupolē.
Līdz ar to NATO jau ap 75 dienas kopš 24.februāra demonstrē, ka demokrātiskās valstis ir gatavas cīnīties un pastāvēt par savām vērtībām, akcentēja Trudo.
Trudo norādīja, ka ar Kariņu tika pārrunāts jautājums par kopīgo militāro atbalstu, tajā skaitā, kā stiprināt NATO Eiropas Austrumu flangu. Kanādas premjers norādīja, ka pašlaik Latvijā ir 695 Kanādas karavīri, un paziņoja, ka uz štābu “Ziemeļi” tiks nosūtīts arī ģenerālis un seši štāba virsnieki, kuri būs daļa no pirmo reizi Ziemeļbaltijas reģionā izvietotas vienības, kuras uzdevums būs NATO reģionālo militāro darbību integrācija.
Latvijas premjers uzsvēra, ka NATO jāturpina parādīt, ka nepieciešamības gadījumā esam gatavi arī ar spēku aizstāvēt tādas vērtības kā brīvība, demokrātija un likuma vara. Mums ir jābūt gataviem investēt, palielinot militārās spējas, lai aizsargātu savas vērtības, akcentēja Kariņš.
Latvijas valdības vadītājs atgādināja, ka Latvija tāpat kā pārējās Baltijas valstis ir nolēmusi tuvākajos gados aizsardzības vajadzībām nodrošināt finansējumu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Abas amatpersonas arī uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu.
Kariņš arī uzsvēra, ka Kanādas premjers tiek ļoti augstu vērtēts ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī visā Eiropā. Latvijas un Kanādas valdību vadītāju labās attiecības preses konferences laikā iezīmēja tas, ka Kariņš un Trudo viens otru uzrunāja vārdā.
Foto: Krišjānis Kariņš/Twitter
Reklāma