LETA
Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par valdības atbalsta nepieciešamību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kapacitātes stiprināšanai, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā.
Tiesībsargs vēstulē aicina nekavējoties rast risinājumu, lai PMLP pamatpakalpojums iedzīvotājiem būtu pieejams saprātīgā laikā, kas nav ilgāks par 30 dienām. Atbildi par plānotajiem pasākumiem tiesībsargs vēlas saņemt līdz maija beigām.
Tiesībsarga ieskatā PMLP šī brīža sasniedzamība, atvērtība un pamata pakalpojumu pieejamība, piemēram, personu apliecinošu dokumentu izdošana, raisa ne vien bažas par labas pārvaldības principa pienācīgu neievērošanu, bet norāda uz sistēmiskiem trūkumiem iestādes darba organizēšanā, kas grauj valsts pārvaldes autoritāti kopumā.
Publiskajā mediju vidē ir norādīta informācija, ka grūtības PMLP ar pakalpojumu sniegšanu klientiem ir vismaz jau kopš 2021.gada vasaras. Tiesībsargs ar izpratni attiecas pret PMLP priekšnieces Mairas Rozes publiski norādītajiem šīs situācijas cēloņiem un atzinīgi novērtē plānotos pasākumus PMLP darba uzlabošanai. Tomēr šī brīža situācija ir nepieļaujama un bez kavēšanās ir jālabo, norāda Tiesībsarga birojā.
Pirmkārt, PMLP nespēja kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumu pieejamību, atvērtību un sasniedzamību, var ietekmēt ikviena cilvēka pamattiesības.
Otrkārt, likumā noteikts, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Nav pieļaujama tāda situācija, kurā valsts neefektīvas rīcības dēļ uz 2023.gada 1.janvāri būs izveidojusies situācija, ka visiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, nebūs bijusi iespēja noformēt un saņemt personas apliecību, norāda tiesībsarga.
“Ja valsts no cilvēka pieprasa likumpaklausīgu rīcību, tad likumam ir jābūt izpildāmam. Ja iedzīvotājs nevar izpildīt tam uzlikto pienākumu valsts iestādes rīcības dēļ, cilvēks pie tā nav vainojams,” pauž Tiesībsarga birojā.
Treškārt, PMLP darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kas ietver tiesības uz atbilstošu darba slodzi, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.
“Neapšaubāmi esošo situāciju ir papildus ietekmējušas gan Covid-19 pandēmijas sekas, kā rezultātā ir izveidojies jau neapmainīto un neizsniegto personu apliecinošo dokumentu uzkrājums, gan Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma,” uzskata tiesībsargs.
Vienlaikus uzmanība esot vēršama uz PMLP pienākumiem migrācijas jomā, piemēram, ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību noformēšanu Ukrainas pilsoņiem, kas bēg no kara Ukrainā.
Tiesībsargs norāda, ka par PMLP nespēju efektīvi un pietiekamā kvalitātē pildīt noteiktās funkcijas vienlīdz ir atbildīga pārraugošā Iekšlietu ministrija, kuras rīcība neatbilst labas pārvaldības principam.
Jau ziņots, ka aprīļa beigās apmeklētāju rindu mazināšanai valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēma piešķirt ne vairāk kā 223 812 eiro PMLP 20 papildu terminētu amata vietu uzturēšanai.
Amata vietu uzturēšana, nepalielinot Iekšlietu ministrijai noteikto kopējo amata vietu skaitu, paredzēta laikā no šī gada 1.jūnija līdz 31.decembrim.
Amata vietas nepieciešamas, lai paaugstinātu PMLP pārvaldes klientu apkalpošanas kapacitāti, nodrošinot ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītos pakalpojumus un migrācijas jomas jautājumu risināšanu, tai skaitā uzturēšanās atļauju un vīzu izsniegšanu.
Iekšlietu ministrija norādījusi, ka pieaudzis pieprasījums saņemt PMLP pakalpojumus un palielinājusies kopējā klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku noslodze.
Vienlaicīgi dažādu PMLP pakalpojumu pieprasījuma pieauguma rezultātā ar šī brīža PMLP klientu apkalpošanas kapacitātei pieejamiem resursiem un migrācijas jomā iesaistīto darbinieku skaitu nav iespējams vienlīdzīgi pilnvērtīgi nodrošināt gan Latvijas iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu pieejamību, gan trešo valstu pilsoņiem sniedzamo pakalpojumu pieejamību, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotājiem paredzēto atbalsta pasākumu īstenošanu.
Reklāma