Grieķu tauta referendumā bijusi drosmīga un izbalsojusi sevi no
eirozonas, intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas prezidents
Ilmārs Rimšēvičs.
Situācija ar Grieķiju parāda, ka valsts, kas nav pildījusi solījumus,
nav izdarījusi mājasdarbus, vienā dienā varētu būt ārpus eirozonas, bet
eirozona varētu kļūt stiprāka, teica Latvijas Bankas vadītājs.
Šobrīd nekas neliecina par to, ka jelkāds būtu gatavs likt galdā
Grieķijai nepieciešamos 30 līdz 50 miljardus eiro. Pat vislielākajam
optimistam, kas seko līdzi šiem notikumiem, nebija ienācis prātā, ka
viena valsts var turpināt dzīvot pēc naudas tērēšanas principiem,
nedomājot, kā naudu atdot, skaidroja Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka pašlaik tiek gaidīti risinājumi no Grieķijas, ja
tās piedāvājums būs vēl “mīkstāks” nekā to piedāvāja starptautiskie
aizdevēji, to nevarēs atbalstīt. Līdz ar to pašlaik neesot cita
risinājuma, kā Grieķijas lēna aiziešana no eirozonas.
Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās sniegt palīdzību
Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā, teikts ECB pirmdienas vakarā
izplatītajā paziņojumā.
Kā norādīja Rimšēvičs, tas nozīmējot, ka atbalsts netiek samazināts
un Grieķijas bankas turpinās saņemt naudu, lai netiktu atslēgtas no
finanšu asinsrites. Taču finanšu apjoms netiek arī palielināts.
Turklāt ECB esot nolēmusi no grieķu bankām prasīt palielināt ķīlas
masu, jo iepriekš ieķīlātie valsts vērtspapīri netiek uzskatīti par
pietiekami drošiem.
Ir iestājies brīdis, kad Grieķijai pašai jāsāk domāt, kā tikt galā ar šo situāciju, teica Rimšēvičs.
