Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) prasībai izsludināt ārkārtas situāciju pārtikas apgādē «Bauskas Dzīves» uzrunātie Zemgales ražotāji vēl neplāno pievienoties.
Par Latvijas zemnieku spēju izaudzēt pietiekami daudz produkcijas pašu vajadzībām nešaubās neviens «Bauskas Dzīves» aptaujātais, vien piebilstot – mazāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, būtu labvēlīgs gan ražotājiem, gan pircējiem.
Iecavas pagasta saimniecības «Liepziedi» vadītājs Egils Druviņš teic, ka pagaidām satraukumam nav pamata, jo dārzeņus siltumnīcās audzē ar iepriekš sagādātajiem resursiem apkurei. «Pandēmijas laikā inflācija nebija lielāka kā iepriekš katru gadu. Pašlaik siltumnīcas apkurinām ar iepriekš nopirkto malku un šķeldu, tāpēc cenu kāpumu vēl nejūtam,» stāsta saimnieks, «tagad kara dēļ energoresursi ir tik dārgi, ka gada beigās būs jādomā, ko darīt. Vēl ceru uz produkcijas cenu kāpumu, tomēr tas nenosegs trīskāršo resursu izmaksu pieaugumu. Būs jāpārdomā ražošanas process, varbūt jāsāk vēlāk, ietaupot energoresursu tēriņus. Varbūt vasarā vēl kas mainīsies, taču ražošana visdrīzāk būs jāpārstrukturē.»
Zemniece Laima Klidziņa no Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta saimniecības «Klidziņa» atzīst – diez vai ārkārtas situācijas noteikšana ko mainīs pārtikas ražotājiem. «Audzējam graudus un rapsi, un gribētu lielāku skaidrību par nākotnē gaidāmo, sevišķi – kāda būs ražošanas izejvielu un energoresursu pieejamība un cenas, kas pašlaik ir neadekvātas,» vērtē saimniece, «ceru, ka Zemnieku saeima un citas lauksaimnieku organizācijas šos jautājumus risina.»
Mazāks PVN vietējai pārtikai gan noderētu, saka Klidziņa: «Citās Eiropas valstīs tāds jau ir, un mēs ar lielāku PVN neesam konkurētspējīgi. No augstākiem nodokļiem visvairāk cieš patērētji, kas nevar nopirkt dārgo pārtiku, krītot pirktspējai.»
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja iecavniece Agita Hauka atzīst – LZF valde LOSP satraukumam īsti «neskrien līdzi, taču jāpatur prātā, ka tāds brīdis var pienākt». «Pagaidām nevajag tracināt cilvēkus,» teic A. Hauka, «varbūt lielie zemnieki bažījas vairāk, bet mazās ģimenes saimniecības ir mierīgas – ēdīsim to un tik daudz, ko un cik izaudzēsim. Galvenais nodrošināt produktu daudzveidību, un to mēs varam.»
LOSP kopsapulcē 11.maijā pieņemts aicinājums Saeimai un valdībai izsludināt ārkārtas situāciju iedzīvotāju apgādei ar pārtiku, aizsargājot vietējos ražotājus un patērētājus un apstiprinot krīzes pārvarēšanas plānu. Galvenās prasības ir noteikt pārtiku par valsts stratēģisko rezervi un līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai «no lauka līdz galdam». LOSP paziņojumu presei parakstījis ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Nekādas panikas.Pietiek ar aitu baru kuri momentāni izpērk visu pa tīro.Vajag vai nevajag.
kā gan neizpirks, ja alga plānā galdiņa urbējiem tepat novadā pārsniedz jau 4 tūkstošus mēnesī. Ar to prātiņu, kas ir vienam otram lēmējam novadā, kur tad citur to naudu tērēt, gan novada budžeta, gan savējo…