Jau vairākus gadus iedzīvotāji nemierā ar putekļaino Ziedoņu ceļu gar Važītes kapsētu, bet risinājuma nav joprojām. Kāda lasītāja portālam pauda savu sašutumu: «Sākoties siltajai sezonai, uz jautājumu, vai Rundāles pašvaldība nevar rast līdzekļus ceļa uz Ziedoņiem asfaltēšanai, tika atbildēts, ka īpašums ir VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) pārziņā un tuvākajā laikā nekādas pārmaiņas nav paredzētas. Taču šovasar daļa ceļa noklāta ar asfalta šķembām. Kur šim solim atradās līdzekļi? Kāpēc vismaz līdz Važītes kapiem nevarēja veikt šos darbus, lai novērstu putekļus, kas klājas uz kapu kopiņām?»
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis paskaidroja, ka naudu darbu veikšanai atradusi VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs». «Protams, Rundāles novada dome prasīja un risināja sarunas par seguma uzlabošanu vismaz līdz Važītes kapsētai un gar to, bet acīmredzot līdzekļu tam šogad nepietika,» spriež A. Okmanis.
VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere atklāja, ka 2014. gada janvārī tika saņemta vēstule no Rundāles novada domes ar lūgumu uzlabot autoceļa V1034 Bauska–Priedītes stāvokli, jo pašvaldībā vairākus gadus saņemtas iedzīvotāju sūdzības par neapmierinošu ceļa stāvokli un putekļu radīto kaitējumu cilvēku veselībai.
S. Audere uzsvēra, ka valsts autoceļu posmus, uz kuriem paredzēts veikt dubultās virsmas apstrādi, plāno VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU), šos posmus saskaņojot ar VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC), savukārt galīgo lēmumu un apstiprinājumu darbu veikšanai sniedz Satiksmes ministrija.
«Jāņem vērā, ka vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, tāpēc dubultās virsmas apstrāde tiek veikta, ievērojot pieejamā finansējuma apmēru. LVC kopā ar LAU izvērtēja autoceļu, un tika pieņemts lēmums autoceļam veikt dubultās virsmas apstrādi – grantsceļa atputekļošanu, to apstrādājot ar bitumenu – 1,6 km garumā (V1034 Bauska–Priedītes no 1,03. km līdz 2,630. km),» stāsta S. Audere.
Speciāliste arī skaidro, ka autoceļa virsma iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tomēr tas nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai. Tādējādi šo tehnoloģiju izmanto uz ceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti. Ceļa posmā, kur veikta virsmas apstrāde, ir blīva apbūves teritorija (privātmājas, uzņēmumi). Galvenie ieguvumi no šāda ceļa seguma ir cilvēkiem, kuri dzīvo autoceļa apkaimē, un autovadītājiem tāpēc, ka tiek novērsta turpmāka ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi. Pašlaik iedzīvotājiem ir iespēja nokļūt līdz Saulainei pa melno segumu tāpēc, ka atputekļotais posms savienojas ar novada asfaltēto autoceļu.
«Es uzskatu, ka uz visiem ceļiem, pa kuriem iet autobusu maršruti, ir jābūt melnajam segumam. Tas nav tik līdzens kā asfalts, bet mums nekad nebūs tik daudz naudas, lai asfaltētu visus ceļus,» uzsver LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. Priekšsēdētājs skaidro: «Mūsdienās mašīnu ir daudz vairāk, tās brauc ātrāk, tādēļ grantsceļi put vēl vairāk, radot pamatīgas neērtības. Cilvēki, kuru māju tuvumā uz grantsceļiem ir veikta virsmas apstrāde, ir apmierināti. Ceļš, protams, nav tik gluds un izturīgs kā asfalts, bet pamatproblēmu – putekļu rašanos – šī metode atrisina. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet nodrošina, ka cilvēki Latvijā var dzīvot bez putekļiem – lopi var ēst zāli, cilvēki – ogas un žaut pagalmā veļu. Šo problēmu var atrisināt relatīvi lēti, turklāt ceļi nav vairs jāgreiderē.»
