Šogad vajadzētu sākties Bauskas novada pašvaldības finansētā gājēju celiņa uz Rītausmām būvniecībai. Īslīciešiem tā ir laba ziņa, tomēr daudzus iedzīvotājus vairāk uztrauc brauktuves sliktais stāvoklis. «Ceļš uz Īslīci ir sabrucis, bet naudu atvēl gājēju celiņam. Kāpēc vienlaicīgi nevar gan atjaunot brauktuvi, gan izbūvēt celiņu?» jautā kāda Rītausmu ciema iedzīvotāja.
Bauskas novada pašvaldības būvinženiere Agita Eglinska paskaidroja, ka gājēju celiņa izbūve jau tika plānota Īslīces pagasta padomes laikā, pēc novadu izveides šī ideja pārgājusi mantojumā uz Bauskas novada pašvaldību.
«Beidzot ir izstrādāts būvprojekts, augustā dome lēma par Valsts autoceļu zemes nodalījuma joslu pārņemšanu bezatlīdzības lietošanā šī projekta realizācijai. Šis celiņš galvenokārt ir gājēju un riteņbraucēju drošībai. Šoferi daudz mierīgāk varēs pārvietoties minētajā posmā, zinot, ka gājēji ies pa speciāli izbūvētu celiņu,» informē A. Eglinska. Pašvaldības speciāliste piekrīt, ka, iespējams, racionālāk būtu salabot arī brauktuvi, taču ceļa posms esot a/s «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) pārziņā, un remontdarbus plāno LVC un Satiksmes ministrija (SM).
«Gaidīt uz LVC plānu realizāciju vai papildu līdzekļu piešķiršanu, lai saremontētu ceļu, un atcelt gājēju celiņa izbūvi uz nezināmu laiku nav racionāli. Būvprojektam termiņš ir divi gadi, ja tas būs beidzies, šis dokuments atkal jāaktualizē vai jāpārstrādā, kas atkal prasa papildu līdzekļus,» skaidro A. Eglinska.
LVC pārstāve Anna Kononova uzsvēra, ka remontdarbi valsts autoceļu tīklā katru gadu tiek plānoti atbilstīgi pieejamajam finansējumam, un vairāk nekā 20 gadu garumā finansējums valsts autoceļu tīklam tiek piešķirts nepietiekamā apmērā.
«Pievēršoties vietējas nozīmes valsts autoceļiem, jāuzsver, ka šo ceļu uzturēšanai ir iespējams novirzīt tikai valsts budžeta līdzekļus, Eiropas Savienības fondu finansējumu tajos ieguldīt nedrīkst. Savukārt valsts finansējuma autoceļiem akūti pietrūkst jau vairāk nekā 20 gadus. Pēdējo piecu gadu laikā vien deficīts vietējas nozīmes valsts autoceļiem ir izveidojies gandrīz 700 miljonu eiro apmērā. Tādējādi visus nepieciešamos darbus uz valsts nozīmes vietējiem autoceļiem nav iespējams veikt. Kopumā valstī ir aptuveni 13 000 kilometru vietējas nozīmes autoceļu. To vajadzībām 2015. gadā ir pieejami 3,7 miljoni eiro,» situāciju raksturo A. Kononova.
Viņa stāsta, ka saskaņā ar Valsts autoceļu sakārtošanas programmu valsts vietējam autoceļam V1028 Bauska–Bērzi–Ādžūni–Lietuvas robeža 2018. gadā ir paredzēts veikt virsmas apstrādi posmā no 0,90. līdz 5,44. kilometram. Te ir iekļauts arī Rītausmu ciems.
«Jānorāda, ka minētās programmas projektu saraksts tiek aktualizēts katru gadu atbilstīgi valsts autoceļiem pieejamajam finansējumam, tāpēc tajā ir iespējami grozījumi,» atklāja A. Kononova.
