Bauskas un Iecavas medicīnas iestādēs rudenī pārtērēti valsts piešķirtie līdzekļi jeb kvotas lielai daļai ambulatoro izmeklējumu.
SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska atklāj, ka Bauskā situācija ir tāda pati kā visā valstī – liela daļa kvotu ir izlietotas. Kritiska situācija ir diagnostikā un izmeklējumos pie speciālistiem.
Pirmajos astoņos mēnešos ultrasonogrāfijā izpildīti 106 procenti no gada piešķirtās kvotas, datortomogrāfijā – 111 procenti, rentgenā – 109 procenti, savukārt sirds un asinsvadu izmeklējumos pirmajos astoņos mēnešos sasniegta gada noteiktā norma.
Kvotas pārsniegtas arī bērnu rehabilitācijai, jo vasarā pēc dekrēta atvaļinājuma darbā atgriezās fizioterapeite Sanita Dreimane, kas palielinājis pacientu plūsmu. Rehabilitācijai izlietoti 112 procenti no gada noteiktās kvotas, savukārt fizikālajai terapijai – 119 procenti.
Vairāk, nekā plānots, – pirmajos astoņos mēnešos 111 procenti no gada normas – pieņemti pacienti arī pie otorinolaringologiem (LOR). Iestādes vadītāja to skaidro ar papildu pacientu plūsmu no dakteres Valentīnes Pundures prakses, kas vasarā beidza darba gaitas.
Pulmonoloģijā, ko izmanto astmas un tuberkulozes slimnieki, iztērēta gada kvota 103 procentu apmērā, ķirurģijā – gandrīz 116 procenti, savukārt oftalmoloģijā jeb pie acu ārsta – 114 procenti no gada normas.
Ginekoloģijā un neiroloģijā piešķirtās kvotas nav pārsniegtas, bet izpilde mērāma 90 procentos. Līdz gada beigām, tās būs izpildītas, paredz M. Brazovska. Bauskā kvotas nav izpildītas anestezioloģijai un dienas stacionārā traumatoloģijai un ortopēdijai. Iestādes vadītāja cer, ka šos neizmantotos finanšu līdzekļus Nacionālais veselības dienests ļaus pārdalīt pieprasītākajiem izmeklējumiem.
«Cilvēki daudz slimo. Neviens nenāk uz poliklīniku veikt manipulācijas prieka pēc. Vēl palicis ceturksnis no gada. Citus gadus ir piešķirti papildu līdzekļi, kad kvotas iztērētas, bet šogad to nesola. Mūsu uzdevums ir palikt starp valsti, iekļaujoties līgumā, un cilvēkiem, sniedzot tiem palīdzību,» tā M. Brazovska.
Iecavas veselības centrā (IVC) situācija nav dramatiska, bet ir kritiska, atklāj tās vadītājs Sandris Kaidaks. «Tas, ka kvotu pietrūks, bija zināms gada sākumā. Austrumu klīnikā, Stradiņos – visā mūsu mīļajā zemē tās ir nepietiekamas. Jautājums ir – kad tās beigsies? Saslimšanas nāk ar viļņiem. Scenārijs būs atšķirīgs, ja gripa sāksies septembrī, decembrī vai janvārī, kad būs pieejams jaunais finansējums,» uzskata iestādes vadītājs, «līdz gada beigām nonāksim situācijā, kad pakalpojumu varēsim sniegt tikai par maksu.»
Daudziem izmeklējumiem kvotas, kas piešķirtas visam gadam, nav pārtērētas, bet pašlaik astoņos mēnešos izlietots vairāk, nekā proporcionāli būtu nepieciešams, piemēram, rentgenam, ultrasonogrāfijai. Iecavā strādā vienīgā endokrinoloģe mūspusē Īrisa Vīnšteine. Ikdienā IVC ir novērojama pacientu plūsma no apkārtnes, secina S. Kaidaks. Tamdēļ endokrinoloģijas izmeklējumiem papildu tika iedalīti finanšu līdzekļi, ko neiztērēja citās pozīcijās, tāpat kvotas no iekšējiem līdzekļiem papildinātas mamogrāfijai.
Veselības iestādē neiztērētas kvotas uzkrājās LOR izmeklējumiem, jo Iecavā nebija otorinolaringologa. Taču tagad speciālists ir atrasts.
Vadītājs uzsver, ka šāda finanšu pārstrukturēšana ir ierobežota, piemēram, ķirurģijā to nevar veikt. Pašlaik kvotas ir pārtērētas laboratoriskajiem izmeklējumiem, informē S. Kaidaks.
Medicīnas pakalpojumu kvotu problēmas risināšanai 45 procenti iedzīvotāju ierosina pārskatīt valsts finansējuma medicīnai sadalījumu pa dažādām pozīcijām, noskaidrots pētījumu kompānijas «TNS» sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu «900 sekundes» septembrī veiktajā pētījumā. Piektā daļa iedzīvotāju kā labāko risinājumu norādījusi kvotu sadalīšanas principu pārskatīšanu, piemēram, ieviešot iespēju neizmantoto kvotu finansējumu pārdalīt jau izlietotajām kvotām. Desmitā daļa iedzīvotāju kā labāko risinājumu uzskata atšķirīga līdzmaksājuma apmēra ieviešanu dažādām sociālajām grupām, tikpat respondentu domā, ka valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus vajadzētu sniegt tikai valsts finansētajās medicīnas iestādēs. Vien trīs procenti aptaujāto uzskata, ka labākais risinājums ir lielāks pacientu līdzmaksājums, tādējādi samazinot valsts izmaksas par vienu pakalpojumu un palielinot sniegto pakalpojumu skaitu.
