Vairākas zemnieku saimniecības mūspusē likvidējušas piena govju ganāmpulkus, jo tie jau otro gadu radījuši zaudējumus, bet turpina citus ražošanas virzienus. Galvenais iemesls ir Krievijas embargo radītais piena iepirkuma cenas kritums, taču no svara arī apstāklis, ka ne visiem lopkopjiem ir jaunā paaudze, kam nodot saimniecību, bet labus strādniekus fermām atrast arvien grūtāk.
Septembrī savu vairāk nekā desmit gados izkopto bioloģiskā piena ganāmpulku, kopskaitā 80 govis, likvidējis Vecumnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide. Dažas pārdotas kā izcilas piena šķirnes pārstāves, bet lauvas tiesa nonākusi pie bioloģiskās gaļas ražotājiem.
«Nebija viegli,» galvu nošūpo zemnieks, «taču nevarēju ilgāk vilkt – piena ražošana divus gadus radīja tikai zaudējumus. Tagad esmu nosedzis šī gada parādus.»
Plašajā kūtī, kur katru ienācēju sagaida nadzīga kaķu ģimene, teju tukšs, vien tālākajā galā ap 20 telīšu, kas pieaugot nonāks vai nu pie citiem slaucējiem, vai nobarojamo lopu barā. Tās baro Agra dēls Māris ar palīgiem, drošības pēc paralēli stādot arī ķiplokus.
Agris atzīst – jaunā paaudze viņa ģimenē ir rosīga, bet problēmu radījuši piena fermas strādnieki, jo ne katram var uzticēt precīzo slaukšanas darbu. Tā kā daļa no «Liepu» zemes ir purvaina, Agris meklēs paralēla biznesa virziena iespējas ogu audzēšanai.
«Liepās» turpinās audzēt gaļas liellopus, jo tos var izdevīgi pārdot netālajā izsoļu namā Neretas novada Ērberģē. A. Veide rāda lolotus ‘Angus’ šķirnes lopus, kas gan neizaugot tik lieli – līdz 500 –600 kg svaram, taču tirgū gaļu uzskata par vērtīgāko. Viņš govis krustojis ar ‘Charolais’ šķirnes bulli, sasniedzot labāku rezultātu.
Rundāles novada saimniecība «Līdakas» savas piena govis maijā pārdevusi Polijas pircējam, portālam stāsta saimniece Inese Ceplīte.
«Cena pienam zema, nolēmām – ko mocīties tālāk? Jau pagājušajā gadā par to domājām, bet vēl noturējāmies, jo par pienu ik mēnesi ienāca nauda. Zemes mums pietiek, audzējam graudus un rapšus, turpinām ganīt gaļas liellopus. Šo ganāmpulku tikai paplašināsim, jo izsoļu namiem izdevīgi pārdot bullēnus. Mums ir tāda zeme, ko nevar apsēt, tajā var ganīt lopus, un tas izskatās skaisti,» skaidro I. Ceplīte, novēlot – lai piensaimnieki atkal nostātos uz kājām.
Iepriekšējos zaudējumus piena govju pārdošana gan neesot nosegusi, atzīst I. Ceplīte, piebilstot, ka problēmas sagādāja arī uzticamu slaucēju atrašana.
Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», vēl pavasarī Polijas lauksaimniekiem maksātas subsīdijas par labu ganāmpulku pārpirkšanu no citām valstīm, taču pēc krīzes padziļināšanās tās pārtrauktas. Jau vēstīts, ka piena kvotu atcelšanai Eiropas Savienībā poļi gatavojās, būvējot jaudīgus pārstrādes uzņēmumus.
Bauskas novada lauksaimniecības konsultante Rudīte Jaunzeme teic – lai arī mūsu novados likvidētas vēl pāris nelielas piena fermas, kopējais slaucamo govju skaits pagaidām nav sarucis. «Domāju, ka daļa govju nonāk lielākajās saimniecībās, kur ir resursi, ar ko pārciest grūto periodu,» secina speciāliste.
Piena ražotāju konsolidāciju iepriekš prognozēja Zemnieku saeimas dalībnieki. Kooperatīvu pārstāvji neoficiāli atklāj, ka mazajiem piena ražotājiem, kas izslauc 1 – 1,5 tonnas dienā, par pienu maksā mazāk nekā lielajiem, starpību skaidrojot ar lielākām transporta izmaksām. Septembra otrajā pusē mazās fermas saņēmušas 19 centus par 1 kg piena, bet lielās – 22 centus. Zemnieki gan norāda – līdz ar fermu saplūšanu būtu vajadzīga arī pārstrādes uzņēmumu konsolidācija, lai varētu sekmīgāk startēt eksporta tirgū.
