Valmieras teātris svētdien, 11. oktobrī, Bauskā izrādīs Alvja Lapiņa
drāmu «Klaidoņa lūgšana». Mārtiņa Vilkārša scenogrāfijā varoņi ievietoti
psihiatriskajā slimnīcā, kas patiesībā lieliski kalpo gan reālās
ikdienas attēlošanai, gan sapņiem. Sapņiem un ilgām pēc pasaules, kurā
nav kara, kurā ir iespēja satikties ar saviem jau mirušajiem frontes
biedriem vai nesasniedzamajiem mīļajiem cilvēkiem.
Režisors
Varis Brasla un dramatizējuma autors A. Lapiņš ir labi sastrādājies
radošais tandēms. Līdzīgi kā iepriekšējos kopdarbos, arī šoreiz
literārajam pirmavotam izmantots kāds no rakstnieka Gunāra Janovska
darbiem – romāns «Balsis iz tumsas». Kritiķi iestudējumā saskatījuši
daudzas veiksmes, tostarp par būtiskāko atzīstot Elīnas Vānes atveidoto
īrieti Esteri. Par šo lomu māksliniece saņēmusi «Spēlmaņu nakts» balvu
nominācijā «Gada aktrise».
Mārtiņa Meiera tēlotajam izrādes
galvenajam varonim Arturam Skujam nemitīgi jādzīvo pastāvīgās gaidās,
sasprindzinājumā. Viņam visgrūtāk ir rast izeju starp pienākumu pret
savu latvietību un jauno pasaules kārtību. Tā pieprasa atteikties no
visa, kas bijis pagātnē, un sākt jaunu dzīvi svešā zemē, aizmirstot, ka
tāda Latvija vispār ir bijusi.
Šis ir stāsts par vēstures un
varas nežēlīgi sabradātiem cilvēku likteņiem. Karš iznīcinājis ne tikai
ārējo drošības izjūtu, bet arī iekšējās pasaules līdzsvaru varoņos.
Iestudējumā režisors līdztekus aktierspēlei piedāvā dažādus simbolus, no
kuriem vairumu skatītājiem nenāksies grūti apjaust. Viens no tādiem ir
rupjmaize. Ārzemniekiem tā negaršo, jo sveša un melna, un tādēļ tā arī
neiederas baltajā telpā. Kāds noteikti te saskatīs paralēles ar vēlmi
saglabāt latvisko sevī, taču trimdā tādiem «niekiem» nav vietas.
Daži izrāžu vērtētāji iestudējumā kritizē pārlieko ilustratīvismu. Taču vienlaikus iestudējums uzrunā ar savu godīgumu.
