Vecumnieku novadā, kur no
autoceļiem kopumā 384 kilometru garumā asfaltēti ir tikai trīs procenti,
grants ceļi kavē uzņēmējdarbību, sadārdzina skolēnu pārvadāšanu un rada
arī citas problēmas, uzskata Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis.
Viņš secinājis, ka ceļi esot arī galvenais bremzētājs
uzņēmējdarbībai. “Kad pie mums kāds atbrauc ar domu par investīcijām,
tad pirmais, ko piefiksē, ir ceļi, bet otrais – vai būs, kas strādā?”
pauda Melgailis, piebilstot, ka ir skaidrs – visu izejvielu uz vietas
nebūs, kaut kas būs jāved, taču arī visu speciālistu uz vietas var
nebūt, un viņiem būtu jābraukā, ko arī ietekmē ceļi.
“Tagad, piemēram, tiek runāts par ģipsi Skaistkalnes un Kurmenes
teritorijā, kur esot lielākās neizraktās iegulas visā Baltijā, un
perspektīva tur būtu aptuveni simt gadiem, bet, ja kādreiz organizēs
kādu izstrādi, tad pēc loģikas jābūt uz vietas pārstrādei. Taču, vai
Skaistkalnē būs tik daudz cilvēku, patlaban nekādu garantiju nav, un
speciālistiem no kaut kurienes būs jābrauc, un arī tam ir nepieciešami
sakārtoti ceļi. Ja nav ceļa, tad nav nekā. Arī pa esošo ceļu nevar tās
tonnas izvadāt. Ceļš izjuks pirmajā gadā. Patlaban uzņēmums SIA “Knauf”
jau ir izpircis lielākās zemes platības potenciālajā ģipša ieguves
zonā,” skaidroja Melgailis.
Patlaban uzņēmējdarbības attīstības trūkumu novadā ietekmējot arī
Rīgas, Ķekavas un Iecavas tuvums, kas atbilst ceļu un kustības
virzieniem, turklāt vienīgi Rīgas virzienā esot asfaltēti ceļi, tāpēc
novadā esot zems bezdarbs.
“No darba nodrošinājuma šāds tuvums ir pozitīvs, taču šī paša iemesla
dēļ pašā novadā neattīstās uzņēmējdarbība, savukārt individuālā
komercdarbība vai mazā uzņēmējdarbība ir bez aktivitātes, un ar šādu
rādītāju mēs esam vieni no sliktākajiem Zemgalē – mēs esam nodarbināti,
bet esam darba ņēmēji un negribam būt paši darītāji vai darba devēji. Ja
šeit būs vairāk darbvietu, tad arī šeit dzīvos un būs vairāk cilvēku,”
pauda Melgailis.
Viņš informēja, ka vietējos resursus – kūdru, koku, smiltis, granti –
uzņēmumi pārstrādā, ir zemnieki, kas attīstās un paplašinās, mežu
platībās saimniekojot gan “Latvijas Valsts meži”, gan zemnieki. Savukārt
lielākais darba devējs novadā tomēr esot pašvaldība.
