Vidusskolu pārveide par pamatskolām, pamatskolu reorganizācija par sākumskolām, bērnudārzu apvienošana. Daudz jaunumu tiks piedāvāts Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plānā.
Dokumenta izstrāde tuvojas noslēgumam. Darba grupa līdz šim izvairījusies konkrēti izklāstīt plāna detaļas. Ir vēstīti vien daži vispārēji apgalvojumi. Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka portālam apliecināja, ka pagastos skolas nelikvidēs, taču to reorganizācija ir iespējama.
Izglītības iestāžu vadītāji plašāk ar jaunā plāna nostādnēm tika iepazīstināti 4. novembrī Izglītības nodaļā (IN) organizētajā sapulcē. IN vadītāja Māra Bauvare gan vairākkārt uzsvēra, ka šis dokuments joprojām ir tapšanas stadijā. To īstenot sāks tikai tad, kad par to nobalsos deputāti. Tas, iespējams, notiks novembra domes sēdē. Pāris jaunā plāna pamatprincipus skolu vadītāji tomēr uzzināja. Jāteic, daži no direktoriem par to izrādīja lielu satraukumu.
IN vadītāja skaidroja kritērijus, kas ņemti vērā, izstrādājot jauno optimizācijas plānu. Pirmais no tiem ir izglītības iestādes mācību darba kvalitāte. Otrs bijis ekonomiskais kritērijs. Protams, respektētas arī jaunākās valdības nostādnes par skolēnu skaitu izglītības iestādē, par tajā piedāvāto mācību programmu daudzveidību. Skatīts arī attālums no skolēna dzīvesvietas līdz viņam tuvākajai izglītības iestādei.
Izvērtējot skolu nākotni, ņemti vērā ieguldījumi infrastruktūras izveidē. Piemēram, sporta zāles pie Codes un Griķu pamatskolām uzskatāmas par būtisku argumentu šo iestāžu statusa negrozīšanai. Būtisks ir arī izglītības iestāžu skaits pagastos. Vadītājas ziņojumā vairākkārt tika uzsvērts, ka svarīgākais tomēr ir skolēnu skaits. Tas jāvērtē visa novada skatījumā, kā arī pretendējot uz Eiropas Savienības finansējumu dažādu projektu īstenošanai.
I. Ruhocka norādīja, ka darba grupa skatījusi ēku izmantošanas iespējas pēc tam, ja kāda no izglītības iestādēm no pamatskolas pārtaps par sākumskolu, vai no vidusskolas par pamatskolu. „Mēs domājām, lai atbrīvojušās telpas nestāvētu tukšas,” norādīja I. Ruhocka. Kā ēku neizmantotos korpusus paredzēts aizpildīt, konkrēti netika pateikts.
Teju kā izmainīt neiespējamo lēmumu M. Bauvare minēja ieceri no nākamā gada 1. septembra Uzvaras un Īslīces vidusskolās vairs neuzņemt 10. klašu audzēkņus. Tādējādi tiktu uzsākta šo vidusskolu pakāpeniska pārveidošana par pamatskolām. Līdzās valdības nostādnēm kā viens no argumentiem tika minēts nepieļaut apvienoto klašu pastāvēšanu vidusskolās.
Šopavasar Uzvaras vidusskolas 12. klasi absolvēja tikai trīs audzēkņi. Skolas direktore Elita Borkovska šo norādījumu atzina par nekorektu: „Ja mums nebūtu šīs 12. klases ar trim audzēkņiem, es varu apgalvot, ka divi no šiem skolēniem vispār paliktu bez vidējās izglītības. Mēs strādājām ar viņiem un beigās skolēni saņēma atestātus. Vai tas nav ieguvums sabiedrībai, ka šiem bērniem ir vidējā izglītība. Mēs tādējādi pildījām arī sociālo funkciju.” No novada administrācijas pārstāvjiem izskanēja replika, ka skolas uzdevums ir izglītot jauniešus, nevis pildīt sociālās funkcijas.
Iepriekš minētās Codes un Griķu pamatskolas, visticamāk, netiks aizskartas. Par statusa nemainīšanu daudzmaz mierīga var būt Vecsaules pamatskola. Lai arī tās direktors Egons Brazauks pauda neizpratni, ka no dažādiem novada plāniem izzudusi savulaik solītā sporta zāles būve. M. Bauvare mierināja, ka iecere nav „pazaudēta”, sporta zāli Vecsaulē būvēs, tikai nav zināms, kad tas notiks.
Pārmaiņas tiek plānotas četrās izglītības iestādēs. No pamatskolas par sākumskolu iecerēts reorganizēt Mežgaļu, Mežotnes un Ozolaines pamatskolas. Jaunsaules skolā, kas šobrīd ir Vecsaules pamatskolas struktūrvienība un kura septembra sākumā krāšņi nosvinēja 175 gadu jubilejā, visticamāk paliks tikai pirmsskolas grupiņas.
Darba grupa iecerējusi Ozolaines sākumskolā mācības organizēt tikai bijušajā kluba ēkā, bet uz kādreizējo kopsaimniecības dispečeru ēku pārvietot bibliotēku un pastu. Kā būtisks arguments tika minēta gādāšana par skolēnu drošību. Jaunsaules skolas ēkā paredzēts izvietot bibliotēku, doktorātu, kā arī bērnudārza grupiņas. Mežgaļos paliktu sākumskolas klases, bet 7. līdz 9. klašu audzēkņiem piedāvātu izglītoties Bauskas Valsts ģimnāzijā vai Griķu pamatskolā.
To, ka šī reforma, lai arī vēl līdz galam neizstrādāta, jau tiek uztverta ļoti jūtīgi, liecināja sapulcē izteiktās replikas. „Tie Mežgaļu audzēkņi, kuri pēc 6. klases nebūs atbilstīgi ģimnāzijas kritērijiem, varēs mācīties Griķos,” skaidroja M. Bauvare. Šāds nodaļas vadītājas izteikums izpelnījās Griķu pamatskolas direktores Daigas Vīlipas sašutumu, vēstot, ka Griķu skola nav domāta tam, lai tajā mācītos bērni, kas citām skolām neder.
Par nepārdomātu šādu ieceri nosauca Mežotnes pamatskolas direktore Daina Lapkovska: „Mūsu pagastā bija trīs skolas. Bērzos skolu slēdza, tagad zināms, ka nebūs arī internātvidusskolas. Ja Mežotnes pamatskolu pārveidos par sākumskolu, tā izputēs gada laikā. Vecāki mazākos bērnus laidīs līdzi vecākajiem brāļiem un māsām uz pamatskolām Codē un pilsētā. Tādējādi varat jau uzreiz teikt, ka šis plāns Mežotnes pagastā paredz likvidēt jebkādu skolu.”
Savus iebildumus izteica arī Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula. Viņa pauda bažas, ka, pamatskolu reorganizējot, daudzi Ozolaines bērni dosies uz vidusskolu Skaistkalnē, citi brauks uz Misu. Tādējādi Bauskas novads no šīs reformas būs tikai zaudētājs. „Kur ir tāds dokuments, kas paredz šo reorganizāciju veikt tieši 2016. gada 1. septembrī. Kādēļ tāda steiga? Šo plānu īstenojot, mēs iznicināsim savus pagastus, savas mazās lauku apdzīvotās vietas,” norādīja Ozolaines skolas direktore.
Vienīgā, kas par šiem vēstījumiem neizteica nekādus iebildumus, bija Mežgaļu pamatskolas direktore Solvita Putele. Neizpratni par dažu direktoru iebildumiem pauda I. Ruhocka: „Mēs visu laiku dzirdam, slikti, slikti. Kad kaut ko gribam mainīt uz labu, atkal ir iebildumi. Ja reorganizācija ir jāuzsāk, tad kādam jābūt ir pirmajam, kas to izjūt, iespējams, ne tik patīkami, ka gribētos.”
Bauskas novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Egija Stapkēviča norādīja, skolu tīkls jāsakārto, lai novads varētu pretendēt uz ES līdzfinansējumu: „Nevaram mēs ieguldīt ES naudu skolās, kuras varbūt pastāvēs gadu, divus un tad būs jāslēdz. Tā būs līdzekļu izšķērdēšana.” Attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Jolanta Lauva norādīja, ka ne vienmēr situācija ir tik drūma: „Bērzu skolu likvidēja, taču ļaudis no ciemata nav aizbraukuši. Skolas vietā darbojas daudzfunkcionālais centrs, ēka nestāv tukša un pamesta.”
I. Ruhocka piebilda, līdz ko deputāti nobalsos par sagatavoto dokumentu, tā novada administrācijas transporta nodaļa sāks izstrādāt jaunus, daudz efektīvākus skolēnu pārvadājumu maršrutus. Viens no nosacījumiem tajos būs, lai bērni ceļā pavadītu pēc iespējas mazāk laika.
IN vadītāja negribīgi skaidroja
iecerētās izmaiņas pilsētas skolās. M. Bauvare vien pavēstīja, ka,
ņemot vērā jaunākos Izglītības un zinātnes ministrijas norādījumus, ļoti
apšaubāma ir Bauskas pilsētas pamatskolas pastāvēšana. To nosaka
audzēkņu skaits, tādu izglītības programmu neesamība, kuras
nepieciešamas ES finansējuma iegūšanai. Tādējādi pēc reorganizācijas
Bauskā, iespējams, paliks sākumskola, vidusskola un Valsts ģimnāzija.
Amatpersona tāpat izvairījās runāt par iespējamo izglītības iestāžu pārvietošanu. Savulaik kuluāros ticis minēts, ka pamatskolas bērniem atrastos vieta 2. vidusskolas ēkā, bet uz pamatskolas telpām varētu pārvietot pilsētas sākumskolu. Ģimnāzijai tādējādi būtu lielākas iespējas izvērsties, tostarp domājot par internāta iekārtošanu audzēkņiem. 4. novembra sapulcē par šo ieceri netika runāts.
Tāpat sapulcē nekas netika teikts par Mūzikas un Mākslas skolām. Lai arī te kā viens no iespējamajiem variantiem minēts abu interešu izglītības iestāžu apvienošana.
Runājot par bērnudārziem, M. Bauvare paziņoja, ka plānā iestrādāts variants, Bauskā veidot vienu pirmsskolas izglītības iestādi, kurā apvienotu bērnudārzus „Pasaulīte”, „Zīlīte” un Ceraukstes pagastā esošo Griķu pamatskolas pārziņā esošo bērnudārzu „Mūsa”. Pret to iebilda bērnudārza „Pasaulīte” vadītāja Dina Kadiševska: „Es neredzu ne kvalitatīvos, ne ekonomiskos ieguvumus no šādas reformas. Viens bērnudārzs tagad būs izvietots piecās ēkās – vai tas būs efektīvs darbs. Ja ir problēmas ar kādu no līdzšinējiem iestāžu vadītājiem, tad vajag atlaist vadītāju, nevis apvienot bērnudārzus.”
Jāteic, ka, izklāstot par iecerēto reformu, neviens no speciālistiem nenosauca nevienu skaitli – kāds būs šo pārmaiņu finansiālais ieguvums, cik strādājošo zaudēs darbu, cik skolotājiem nāksies pārkvalificēties, kā tas ietekmēs iedzīvotāju ienākumus, kāda būs šīs reformas ietekme uz infrastruktūru. Nekādi matemātiskie aprēķini, nekādas naudas summas sanāksmē netika minētas.
Sapulcē valdīja nospiedošs noskaņojums. M. Bauvare gan norādīja, ka pirms dokumenta sagatavošanas nodošanai deputātiem izvērtēšanai, vēl paredzētas tikšanās pamatskolās. Uz tām aicināti vecāku un skolu vadības pārstāvji.
Ir zināms, ka Jaunsaules skolā sapulce notiks ceturtdien, 5. novembrī divos pēcpusdienā, Mežgaļu pamatskolā izglītības iestāžu reorganizācijas darba grupas locekļi ieradīsies piektdien, 6. novembrī deviņos no rīta. Ozolaines pamatskolā sapulce plānota pirmdien, 9. novembrī, divos pēcpusdienā. Tikšanās laiks Mežotnes pamatskolā vēl tiks precizēts.
