Latvijas pašvaldības saņēmušas aicinājumu parakstīt pret Konkurences padomi vērstu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Parak-
stus vāca portāls, kas uzdodas par žurnālistiem, bet kam ar žurnālistiku nav nekāda sakara.
Pašvaldībām nekas nebija jādara, tikai jānosūta rindiņa, ka piekrīt zem sagatavotā teksta par to tiesībām izdot savas avīzes. 52 no 119 pašvaldību vadītājiem to arī izdarīja.
Mazās un vidējās pašvaldībās šādi izdevumi izmaksā ap 50 000 eiro gadā. Aptuveni rēķinot, tam aiziet vairāk nekā pusmiljons eiro gadā. Valstī, kurā hroniski trūkst naudas un kurā ir īsti mediji.
Sērga izdot pašvaldību laikrakstus, kas konkurē ar īstām vietējām avīzēm, ir radusies tādēļ, ka pašvaldību vadībai šķiet: prese nepietiekami atspoguļo viņu labos darbus un ir pārāk kritiska. Proti, tā neraksta to, ko gribas pašvaldības deputātiem, un tā, kā viņiem tīk. Pašvaldības nevarot citādi informēt iedzīvotājus, lai gan internetu un ziņojumu dēli populārākajās vietās neviens nav aizliedzis.
Žurnālistikas uzdevums nav būt patīkamai. Tās pienākums ir iedzīvotāju vārdā prasīt atbildību par lēmumiem, būt kritiskai pret tiem, uzdot nepatīkamus jautājumus. Un, jā, arī vēstīt par lietām, kas ļauj lepoties arī pašiem, taču ne tikai par tām.
Pašvaldību avīzes negodīgi konkurē ar vietējiem laikrakstiem it visā. Ir liecības par pašvaldībām, kur šo pseidoavīžu taisītāju algas ir divreiz lielākas nekā žurnālistiem vietējā avīzē. To tirāža un piegāde nav atkarīga no auditorijas – kāpēc jāmaksā par kaut ko, ko pastkastē sasviež par velti? Daudzi no šiem laikrakstiem arī publicē reklāmu un sludinājumus, kropļojot reklāmas tirgu.
Konkurences padome ir vienīgā valsts iestāde, kas iestājusies pret šo praksi. Tā vadlīnijās pašvaldībām aicina neizdot savus laikrakstus ar reklāmām, jo iedzīvotāju nauda nav jātērē pakalpojumiem, kas tirgū jau ir pieejami.
Tikmēr par pašvaldībām atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards nāk klajā ar absurdiem apgalvojumiem, ka pašvaldības ar savām avīzēm nejaucoties tirgū, jo izdevumus, redz, dala bez maksas un tie peļņu negūst.
Kolēģi «Bauskas Dzīvē» precīzi aprēķinājuši, ka pašvaldības izdevums «Iecavas Ziņas» reklāmas laukumu pārdod 2,46 reizes lētāk nekā citas avīzes Zemgales reģionā. «Bauskas Dzīve» gan reklāmas, gan pašvaldības izdevuma tirgošanas dēļ par dempinga cenām gadā nav ieguvusi 11 731 eiro. Šo skaitli sapratīs katrs mazais un vidējais uzņēmējs reģionā. Vienā jaukā dienā jūsu veikalam, zāģētavai vai frizētavai blakus var atvērt pašvaldības uzņēmumu, kas darīs to pašu, ko jūs, bet bez rūpēm par izdevumiem un peļņu. Cik ilgi jūs izturēsit?
Taču avīze nav parasts uzņēmums. Tā palīdz uzraudzīt ievēlētos pārstāvjus un vēsta par svarīgākajām tendencēm.
