Pēc CSDD statistikas datiem mūsdienās Latvijā vadītāju kvalifikāciju iegūst vairāk sievietes, un, kad sievietes ir tikušas pie vadītāja apliecības, viņas ir korektākas braucējas, uzvedas pieklājīgāk saskarsmē ar policijas darbiniekiem, tāpat arī viņas daudz retāk sēžas pie stūres alkohola reibumā un mazāk izraisa avārijas. Pērn avārijās iesaistīto vīriešu skaits krietni pārsniedz sieviešu skaitu, proti, 2014. gadā avārijās bija iesaistīti 21 019 vīriešu un tikai 8137 sieviešu.
Problēma – neprognozēšana
Autoeksperts Pauls Timrots praksē novērojis, ka sieviešu lielākā problēma ir notikumu neprognozēšana. «Viņas atduras pret problēmu un tikai tad to risina. Bet tas nav ne slikti, ne labi. Viņas vienkārši ir citādākas,» teic P. Timrots.
Tomēr, neraugoties uz iepriekš minētajiem faktiem, joprojām sievietes šoferes tiek apsmaidītas un anekdotiski atgadījumi par viņām tiek stāstīti. Piemēram, šī sentence: «Sieviete pie stūres ir kā zvaigzne pie debesīm. Tu viņu redzi, viņa tevi ne.»
Te būs vēl. Sievietes ir jaukas, viņas par šiem stāstiņiem neapvainojas, bet turpina pārsteigt vīriešus.
Automobilis bez vadītāja
Bijām pulciņš radu, draugu un paziņu viesībās kādā Bauskas namā. No tālāka novada atbraukusī radiniece atstūrējusi ar auto, ko novietojusi ieliņā, kas ved no kalna lejā. Tā kā es biju ieradusies ar kavēšanos, nākot vēl pabrīnījos, ka pie viesību mājas nav nevienas mašīnas. Tērzējot par to arī ieminējos. Radiniece sāka nemierīgi grozīties, jo viņa auto tepat blakus namam novietojusi, nevarot būt, ka tas nozagts. Nervi neizturēja, un bariņš ļaužu izgāja ārā meklēt mašīnu.
Viņi atpakaļ nenāca ilgi. Kad atgriezās, stāsts bija smieklos un asarās tīts. Mašīnas pie mājas tiešām nebija, bet īpašniece to ieraudzīja kalniņa lejā ielas otrā pusē apstādījumu krūmu žogā. Rokas bremze, šķiet, nebija auto noturējusi, un tas pa kalnu lejā pārripoja pāri ielai un trotuāram, atdūrās žogā, kas, par laimi, nebija vis betons, bet tikai krūmāji. Skādes tikpat kā nekādas. Būtu kaut maķenīt tālāk autiņš nobraucis, tas ietriektos vai nu lielajā kastaņā, vai turpat līdzās esošā nama stūrī. Un vēl kāda laime – iela ir vienvirziena, tātad ar pretimbraucošu transportlīdzekli arī automobilis nevarēja sadurties.
Tomēr es iedomājos šādu skatu: eju pa ietvi, un man virsū brauc mašīna, kuru neviens nestūrē… «Zaļie cilvēciņi», droni?! Pārbīlis būtu gan.
Brauc tikai uz priekšu
Baušķenieču draudzeņu grupa nedēļas nogalē devās izklaidēties uz Klaipēdu Lietuvā. Lai izklaides būtu pavisam pilnvērtīgas, turp devās ar satiksmes autobusu. Klaipēdā noīrēja auto aizbraukšanai uz Kuršu kāpu un Nidu.
Galvenā šofere auto nomu svešā valstī izmantoja pirmoreiz. Puisis piešķīris dāmai pavisam jaunu «Toyota Avensis», kura atstājusi tik foršu iespaidu, ka pēcāk mājās vīram jau tādu mašīnu pasūtījusi. Tomēr bez aizķeršanās tā gan nav ripojusi. Mašīna bijusi tik modīga, ka autovadītāja nav varējusi atrast, kā ieslēgt atpakaļgaitu. Pie Kuršu kāpas auto bijis novietots uzkalniņā, iztikušas sievietes bez atpakaļgaitas, gluži vienkārši mašīnu noripinot. Vēlāk stāvlaukumā pie kafejnīcas šis manevrs gan nav noderējis, dāma uzrunājusi kādu lietuviešu pāri un lūgusi izlīdzēt. Vīrietis tik pajautājis: «Kā gan jūs līdz šim braucāt atpakaļgaitā?» Latvietes atzinušās: «Mēs braucam tikai uz priekšu!» Lietuviešu kungs ierādījis, cik vienkārši ir šai «toijotai» ieslēgt atpakaļgaitu.
Pirms atdot mašīnu atpakaļ iznomātājiem, bija jāpiepilda pilna benzīna bāka. Atkal jauna mīkla: kā atvērt bākas vāciņu? Šofere skārienjutīgi nočamdījusi visu auto paneli, stūru stūrus, līdz ārā dežurējošā draudzene iesaukusies, ka vāciņš atvēries. Ko piespiežot, tas noticis, dāmas nesaprot joprojām. Varbūt kāds auto sensors sajuta benzīna smaku un tādējādi vāciņš atdarījās?
