Divu nedēļu kruīzā – astoņas pilsētas un dzīve uz kuģa

Trīs gadus abi ar vīru Aivaru esam starptautiskā ceļotāju kluba «inCruises» biedri, tomēr pandēmijas dēļ pāris ceļojumus nācās atcelt. Šogad devāmies garākā braucienā, lai iztērētu kruīzklubā sakrātos bonusus un tik drīz nekārotos atkal kaut kur aizceļot.

No Londonas uz Vidusjūru
Devāmies 14 diennaktis garā braucienā ar kruīzkuģi «Sky Princess» no Londonas uz astoņām pilsētām Francijā, Spānijā un Portugālē, piecas dienas pavadot pārbraucienos uz kuģa jūrā. Anglijā satikām meitas Annas ģimeni un mazdēlus, nedaudz apskatījām Londonas centru. Iepriecināja todien un vēlāk satikto apkārtējo cilvēku atsaucība, pacietība skaidrot satiksmes un biļešu iegādes īpatnības, gatavība nākt pat kvartālu līdzi un parādīt īsto virzienu.

Citiem ceļotājiem ieteiktu laikus pārdomāti izvēlēties, ko ņemt līdzi, izpētīt laika prognozes, ceļu līdz iekāpšanas vietai. Katrai kruīzkompānijai ir savas tradīcijas – vakari noteiktas krāsas tērpos u. tml. Uz kuģa jūrā var sportot, spēlēt tenisu, golfu, galda spēles, baudīt skaistumkopšanas procedūras, sauļoties, plunčāties baseinā un burbuļvannā, paspēlēt naudu kazino utt. Visas diennakts garumā darbojas neskaitāmi bāri, kafejnīcas, kur spēlē mūzika, arī karaoke, var labi paēst dažādās ēstuvēs. Lielākā daļa pakalpojumu, izņemot alkoholu, daļu trenažieru un spa, ietilpst brauciena cenā. Katru vakaru var apmeklēt restorānu, teātri vai šovu. Nedēļas kruīzam pietiek ar rokas bagāžas koferi, ņemot līdzi viegli kombinējamas drēbes un pāris izejamos tērpus vakariem.

Kruīzkuģis «Sky Princess» ar 18 stāviem uzņēma vairāk nekā 3000 pasažieru. Pirms izvēlaties kajīti, izpētiet kuģa stāvu plānus – lai ilgi nav jāmaldās pa garajiem gaiteņiem, lai esat tuvāk liftiem un pasākumu vietām. Ja vēlaties ceļot biežāk un lētāk, pietiek ar bezlogu kajīti, jo te parasti tikai pārnakšņojat un pārģērbjaties, pārējais laiks paiet citur. Katru dienu saņēmām nākamās dienas programmu ar pieturas vietām un laiku, ieteikumiem transportam un apmeklējamām norisēm.

Zināmā valodā
Ja angļu valoda nav stiprā puse, jāmēģina atrast starp personāla darbiniekiem kādu, kas runā kaut vai krieviski. Iepazināmies ar vairākām krieviski runājošām darbiniecēm reģistratūrā, starp oficiantēm un zāles pārzinēm, kajīšu apteksnēm. Visas ir no Ukrainas. Viņas bija aizkustinātas, kad paudām atbalstu Ukrainai un parādījām ukraiņu-latviešu karodziņu, nozīmīti un lentītes pie atloka. Katrai darbiniecei savs dzīvesstāsts, bet kopīga sāpe par Ukrainas likteni.

Viesmīle Līna piecus mēnešus ir prom no dzimtenes, vīrs ar diviem dēliem no Kijivas pārcēlies uz Ļvivu. Nesen raķete trāpījusi blakus viņu mājai. Līna katru brīvu brīdi klausās jaunākās ziņas no Ukrainas. Viņai notiekošais ir dubultsāpinošs, jo pati nāk no jauktas ģimenes. Tuvinieki no Urāliem kara pirmajās dienās zvanījuši un apvaicājušies, kas jauns, kā klājas. Līna bijusi nesaprašanā – pie mums sācies karš, vai par to neko nezināt?! Klausules otrā galā atskanējis – ko nu stāsti pasakas! Pēc šī kruīza Līna atgriežas Ļvivā pie ģimenes. Vairākkārt dzirdējām, ka apkārtējie pauž līdzjūtību un atbalstu Ukrainas cilvēkiem.
Satiku bijušo maskavieti Borisu, kurš 30 gadus dzīvo Ņujorkā. Uzreiz noprasīju, ko domā par Putinu, – Boriss atzina, ka viņam kauns par Krieviju un notiekošo.