Bauskas pilī šogad iecerēts atjaunot Starptautisko senās mūzikas festivālu, klausītājiem piedāvājot trīs lekcijas par viduslaiku, baroka un renesanses mūziku, vēsta pils muzeja pārstāve Justīne Zaķe.
Pirmā lekcija «Viduslaiku mūzika» paredzēta sestdien, 6. februārī, pulksten 15 kā Senā dzīvesveida skolas nodarbība. Apmeklētāji uzzinās par viduslaiku perioda Rietumeiropas mūzikas attīstības dinamiku un žanru daudzveidību, ieklausoties ierakstos.
Lekciju lasīs Mūzikas akadēmijas docētājs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) mūzikas vēstures profesors Dr. art. Boriss Avramecs. B. Avramecs ir vijolnieks un etnomuzikologs, viens no izcilākajiem mūzikas vēstures un stilu lietpratējiem. Viņš ir Rīgas Senās mūzikas centra dibinātājs, pirmo Starptautisko senās mūzikas festivālu Bauskā mākslinieciskais vadītājs. 1970. – 1980. gadā aktīvi piedalījies koncertos, bijis Latvijas Filharmonijas kamerorķestra mākslinieks.
Kā pauž vēsturnieki, viduslaiku mūzika ir noslēpumaina pasaule, kas mūsdienu cilvēkam joprojām uzdod daudz neatminētu mīklu. Agrajos viduslaikos visās jomās noteicošā bija baznīca, kultūras vērtību glabātāji – klosteru mūki. Šajā laikā galvenais mūzikas žanrs bija vienbalsīgi gregoriskie dziedājumi «a cappella» jeb bez pavadījuma. Kad kristīgā reliģija kļuva par valsts reliģiju, sāka rasties skaistas un sarežģītas dziesmas, bieži bez vārdiem, ko sauc par jubilācijām. Parādījās dziedājumi ar kristiešu sacerētiem vārdiem – himnas.
Vēlajos viduslaikos bija ļoti daudz mūziķu – gan profesionāli izglītoti dziedātāji klosteros, gan klejojoši muzikanti, trubadūri un minnezengeri, kuri ar dziesmām un instrumentiem ceļoja no pils uz pili, no ciema uz ciemu, lai nopelnītu iztiku, izklaidējot cilvēkus un paverot viņiem skaņu pasauli klosteru mūros un tirgus laukumos. Galvenie mūzikas žanri bija mesa, vairākbalsīgas reliģiskas dziesmas un laicīgā mūzika. Viduslaiku mūzikā nepazīst mažoru un minoru, bet lieto toņkārtas, ko sauc par baznīcas gammām, tās parasti ir kāpjošas ar diatonisku secību.
Vairāk informācijas Bauskas pils mājaslapā bauskaspils.lv.
