Līdz marta beigām rit aukstā gadalaika kopšanas periods, kad mežaudzes ērti attīrīt no liekā apauguma, «Bauskas Dzīvei» stāsta Vecumnieku novada saimniecības «Pūpoli» vadītājs Raimonds Mežaks.
Viņa vadītā saimniecība Kurmenes, Valles, Mazzalves pagastā un Jaunjelgavas novadā ir Pasaules Daba fonda zaļas saimniekošanas demonstrāciju teritorija. R. Mežakam Kurmenes pagasta «Pūpoli» ir dzimtas mājas, viņa radi te dzīvojuši kopš 19. gadsimta. Īpašums tagad ir sadalīts starp četriem mantiniekiem, R. Mežaks ir tā apsaimniekotājs.
««Pūpolos» katrs meža īpašnieks var redzēt gan «zaļās» saimniekošanas veiksmes, gan kļūdas,» skaidro saimnieks, «te apskatāmas izlases cirtes un atvērumi, lai jaunajām audzēm piekļūtu gaisma. Mežā atstāti sausie koki, kur apmetas kukaiņi, stumbri ar ķērpjiem kā bioloģiskās dzīvotnes.»
Mežinieks «Bauskas Dzīvei» rāda, ka no eglīšu un bērzu audzes ar krūmgriezi iztīrāmas blīgznas un līkie bērziņi. Celmus R. Mežaks iesaka atstāt augstākus, lai pasargātu jaunaudzes no lielajiem meža dzīvniekiem, kam tīk apgrauzt mizu un izbradāt kociņus.
Pīlādžiem saimnieks uzlicis Lietuvas interneta veikalā pirktus aizsargtīklus. «Tā var pasargāt vērtīgākus kokus, bet lielām jaunaudžu platībām tas būtu dārgi. Var izmantot arī speciālas lentes.»
«Latvijas Valsts meži» kā nogabalu kaimiņi reizumis sagādājot raizes. «Blakus manai egļu audzei kailcirtē nogāza gabalu meža. Pērn rudens vētrā vējam bija, kur ieskrieties, un 40 gadus vecās egles – mans pensijas fonds – bija gar zemi,» stāsta Raimonds, «ja līdzās ir vairāki «zaļo» saimnieku meži, var vienoties par kopīgām aizsargjoslām vēja laušanai.»
