Krekliņa piedurkne slēpj tetovējumu uz augšdelma, asimetriski spilgtā frizūra izceļ pieres augstumu, un sarunas laikā Solvita Jirgensone, biedrības «Apvienība JUMS» vadītāja, Bauskas novada domes deputāte, brīžam omulīgi ieritinās klubkrēslā, brīžam pārdomājot tin ap zīmuli papīra lentīti. Dabiskai un aizrautīgai viņai kopā ar jauniešiem izdevies radīt izglītības projektu, ko par starptautiski popularizējamu uzskata ASV un Baltijas eksperti. Kolēģi deputāti vīrieši joprojām smaida, kad ierauga Solvitu, kaut ne vienmēr uzklausot viņas viedokli. Taču viņa ir pārliecināta – jauniešiem jāaug par brīvām un drošām personībām, jo tikai tā var mainīt pasauli.
Tava saskarsme ar jauniešiem ir ļoti brīva, līdztiesīga…
– Starp mums valda uzticēšanās. Mēs runājam no vienlīdzīgām pozīcijām, jo tad visas lietas ātrāk iet uz priekšu, un tur nav necieņas citam pret citu. Esmu pieradusi visus uzrunāt uz «tu», taču ir daži cilvēki, kurus spēju uzrunāt tikai uz «jūs», bet tā nav apzināta distances ieturēšana. Tas ir respekts pret ļoti lielu personību, tās ieguldījumu. Pēdējais piemērs ir Ķeguma vidusskolas direktors Vladimirs Samohins, ļoti progresīvs un atvērts vadītājs.
Man reiz bija darbs, kurā visi obligāti bija jāuzrunā uz «jūs» – es jaunībā strādāju spēļu klubā. Kādam tas liekas zema intelekta darbs, taču tā bija lieliska pieredze, es iemācījos ar ikvienu cilvēku atrast kopēju valodu. Viss manā dzīvē soli pa solim vedis uz to, ko daru tagad. Augstskolā mācīties sabiedriskās attiecības iestājos dienā, kad spēļu klubā saņēmu tik lielu tējas naudu, ka likās nepareizi to iztērēt ikdienišķām lietām. Samaksāju mācību maksu. Esmu strādājusi par sētnieci, auklīti, pārdevēju veikalā. Mani uzskati krāti šajā dzīves pieredzē, un es nekad neko nenometu zemē, jo zinu, ko nozīmē to vākt. Es cienu ikvienu darbu un cilvēku un to saku arī jauniešiem – katra pieredze ir vērtīga.
Vai no tā radās projekta «Start Strong» ideja palīdzēt jauniešiem atrast īsto nodarbošanos?
– Man ir žēl jaunu cilvēku, kuri baidās paklausīt savai sirdsbalsij. Es pati pēc vidusskolas neiestājos augstskolā, jo nezināju, ko vēlos darīt. Man padevās latviešu valoda, skolotājas ieteica mācīties filologos, taču neredzēju, ko ar to iesākšu. Sakārtoju domas, noliku autovadītājas tiesības, strādāju dažādus darbus, līdz sapratu – man padodas strādāt ar cilvēkiem!
Man liekas, ka ir ļoti svarīgi mācīties, tāpēc apmeklēju dažādus bezdarbnieku kursus. Tur mani uzrunāja Bauskas bērnu un jauniešu centra vadītāja Benita Svareniece, iesakot pieteikties pašvaldības iestādes vakancei. Tā nonācu centrā, izturot lielu konkursu, iepazinu darbu pašvaldībā, par ko man pirms tam bija tikai aptuvena nojausma.
Kā nonāci nevalstiskajā sektorā?
– Mani «samaitāja» brauciens uz Ameriku. Sadarbība ar ASV vēstniecību sākās no vienas idejas, kad kļuvu par gada jaunatnes lietu speciālisti valsts mērogā. Kādā jaukā dienā man zvana un vaicā – vai esi bijusi Amerikā? Nē, neesmu. Vai tu gribētu aizbraukt? Es pateicu – nē. Cilvēks gandrīz nokrita no krēsla un ieteica padomāt, jo biju izvirzīta sadarbības programmai. Tobrīd Amerika nebija starp tām pasaules vietām, kur es gribētu nokļūt. Tā sanāca, ka starp kandidātiem laikam biju spēcīgākā, un veselu mēnesi apceļoju Ameriku ar 19 cilvēkiem no 18 pasaules valstīm. Redzējām, cik dažādi tur strādā ar jauniešiem, kā veido jaunatnes politiku. Ik pa trim četrām dienām apmeklējām citu vietu. Katrā skolā un štata iestādē bija skaidrs, kā virzās valsts finansējums, ko ar to dara. Biju pārsteigta, cik daudz cilvēku tur iesaistīti vietējās dzīves sakārtošanā, cik ļoti viņiem rūp vide, cik lieli dzīvesvietas patrioti viņi ir.
Amerikā sakārtoto vidi rada cilvēku aktivitāte, piemēram, pensionāri piepilsētas ciemā pa dienu staigā pa ielām un apvaicājas svešiniekiem, vai viņi kādu meklē. Viņi pieskata cits citu, apmeklējot vientuļos. Sapratu – mēs katrs varam kaut ko darīt, lai uzlabotu savu vidi. Tāpēc nodibināju jauniešu biedrību, jo man gribas dzīvot labākā pasaulē, lai cik naivi tas neizklausītos. Esmu redzējusi šo labāko pasauli, kur cilvēki negaužas par sliktu pašvaldību, bet paši dara labu, lai savu vidi uzlabotu. Ja darām un runājam labu, tas notiek! Ziedonim ir epifānija, kur viņš saka – dalīta bēda nav pusbēda, bet divas bēdas, tāpēc vajag dalīties priekā un runāt par labo. Ar tādu filozofiju dzīvoju – daru visu, lai mani bērni un es vecumdienās dzīvotu labākā pasaulē.
Vai darbs ar jauniešiem ir apzināta izvēle?
– Jauniešu biedrība turpinājās kopš darba pašvaldībā, bet tas skar arī viņu vecākus un vecvecākus. Idejas nāk no jaunu cilvēku prātiem, taču darbs ir veltīts sabiedrībai kopumā. Daudzi jaunieši mūsu biedrībā izauguši. Kad redzu cilvēkus, kas biedrībā nākuši vidusskolā, tagad atgriežas apvienībā, atraduši savu vietu dzīvē, strādā ar prieku un palīdz attīstīt mūsu idejas, jūtu ļoti lielu gandarījumu. Tad saprotu skolotājus, kam ir prieks par talantīgu bērnu panākumiem.
Kā vecāki vērtē biedrībā darīto?
– Neesmu dzirdējusi pārmetumus, ka ar brīvdomību «samaitātu» bērnus. (smejas) Kāds tēvs man reiz atzina, ka viņa dēls biedrībā ir ļoti mainījies, kļuvis sabiedriski aktīvs, interesējas, kas notiek. Atbildēju – man viņš tāds licies vienmēr! Nezināju, ka ģimene viņu pazīst kā vienpati. Vecāki savus bērnus redz citādi nekā pārējie. To man pašai vajadzētu atcerēties kā mammai. Es saprotu atbildību, kas ir manās rokās, un ikviens vecāks var man uzdot jautājumus vai nākt paskatīties, ko mēs te darām.
Ir jaunieši, kas nākuši pie manis pēc padoma, ko darīt pēc vidusskolas. Es nekad nedodu tiešas norādes, bet izmantoju tā dēvēto «koučinga» metodi – uzdodu tikai jautājumus. Ir bijušas reizes, kad redzu – tā nav cilvēka īstā vieta, tomēr es neiejaucos. Pēc tam jaunietis mainījis studiju jomu un atzinies – tā nebija mana lieta.
Taču tu pasaki, ka viņi drīkst pieņemt lēmumu un pēc tam to mainīt?
– Tikai tā kaut ko var iemācīties! Jauniešiem apvienībā patīk arī tāpēc, ka viņi paši drīkst pieņemt lēmumus. Nav noslēpums, ka tie, kuri dara, dara visu – dzied, dejo, sporto utt. Reizēm kāds saka – man nav laika, man jādara vēl tas un tas, un tas… Es saku – novērtējiet savas prioritātes! Ja jābūt kur citur, ej, jo pie mums viss ir brīvprātīgi. Taču – ja ko apņemies izdarīt, tad izdari! Ir daļa, kas atkrīt, bet citi iemācās plānot savu dzīvi ar kori, biedrību u. c. Ja uz kādu pasākumu netiek, man to var droši pateikt, nav jāmelo. Pie mums valda īsta demokrātija un brīvība, kur katram ir sava atbildība. Redzu, ka jaunieši ar to aiziet savā dzīvē, vairs nebaidās piepildīt savas drosmīgās idejas un sapņus.
Kā tu rodi idejas biedrības projektiem?
– Tās vienkārši atnāk. Jaunieši dažreiz saka – ar mani runā kosmoss! Man patīk visi prāta vingrinājumi, kas rosina domāt nestandarta veidā. Dažkārt pārlasu agrākās piezīmes, kur atrodu pašas pierakstītas ļoti labas idejas. «Start Strong» ideja arī dzima vairākiem cilvēkiem, dzerot tēju un apspriežot problēmas, ko vēlamies risināt. Kad ar semināriem sākām braukt pa Latviju, tā aizgāja kā lavīna no kalna, kaut arī mēs vienkārši dalījāmies ar savu pieredzi. Cilvēki teica – kāpēc mums to nemāca skolā? Atbrauciet vēlreiz! Mēs arvien papildinām nodarbības, jo katrā seminārā parādās kas jauns. Es vairs nesaku nē, ja kāds vaicā, vai projekts no Baltijas izaugs Eiropas mērogā, jo nekad nevar zināt, kur mūs darbi aizved.
Vai tad tu joprojām paliksi šeit?
– Es esmu ļoti liela Bauskas un Latvijas patriote. Esmu mēģinājusi no šejienes aiziet vairākas reizes, bet vienmēr atgriežos. Tagad cilvēki ir ļoti mobili, jo ar tehnoloģijām vai aviotransportu tu vari vienā dienā būt vienā vietā, bet otrā – jau citā. Taču tad arī cilvēkam ir svarīgi sevi nepazaudēt un zināt, kur ir īstā vieta. Ja mēs savā mazajā vietā varam izdarīt ko labu, tad spēsim to arī globālā mērogā. Bauskā ir manas mājas, jo te ir mana sirds.
UZZIŅAI
Solvita Jirgensone
Dzimusi 1983. gada 12. aprīlī, dzīvo Bauskas novada Īslīces pagasta «Plānīcās».
Izglītība:
2002. gadā absolvēta Bauskas 1. vidusskola;
2006. – 2009. gadā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā iegūta augstākā profesionālā izglītība ar kvalifikāciju «Sabiedrisko attiecību speciālists»;
2011. – 2013. gadā apgūta mācību programma «Jaunatnes lietu speciālists».
2011. – 2015. gadā dalība dažādos kursos Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī ASV Valsts departamenta programmā «International Visitor Leadership».
Profesionālā pieredze:
2005. – 2007. gadā spēļu iekārtu pārraudze un krupjē a/s «Baltic Gaming»;
2008. – 2009. gadā SIA «EDDI» sabiedrisko attiecību speciāliste;
2011. – 2014. gadā Bauskas bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste;
kopš 2013. gada biedrības «Apvienība JUMS» valdes priekšsēdētāja;
kopš 2014. gada ASV vēstniecības Latvijā karjeras attīstības programmas jauniešiem «Start Strong» projekta vadītāja;
2013. – 2015. gadā lektore un eksperte jauniešu mācību projektos Jelgavā, Jūrmalā, ASV, Nacionālajā jaunatnes politikas forumā u. c.;
2012. gadā saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas goda diploms par darbu ar jaunatni.
Valodas:
latviešu, angļu, krievu.
Intereses:
teātris, literatūra, kultūras pasākumu apmeklēšana, organizēšana un vadīšana.
Politiskā darbība:
Bauskas novada domes deputāte no apvienotā Reformu partijas un Atdzimšanas partijas saraksta.
