Cits biežāk, cits retāk, bet visi esam piedzīvojuši situācijas, kad prāts uz brīdi ir «atslēdzies» un acis netic tam, ko tās redz.
Brūns un melns
Steigā, kad prātā klaiņo neskaitāmas domas un darāmā daudz, cilvēki mēdz rīkoties dīvaini un ģērbjoties var paķert neīstos cimdus, brāļa šalli vai katrā kājā uzvilkt dažādus zābakus. Tas gadījies ceraukstietei Diānai Jaungada iepirkšanās drudzī.
Steigā pametot māju, Diāna ne mirkli nenojauta un nemanīja atšķirību. Viņa devās uz Bausku, lai iegādātos visu nepieciešamo svētkiem. Izstaigājusi divus lielveikalus Bauskas galvenajā iepirkšanās centrā, Diāna devās uz nākamo pārdotuvi, pēkšņi attopoties – katrs zābaks atsitienā pret grīdu klaudz atšķirīgi. Nodomājusi, ka papēdis nolauzts, viņa steigā pacēlusi vienu kāju, tad otru. Konstatējusi, ka viss ir savā vietā, viņa turpināja ceļu. Pēc pāris sekundēm sieviete nojauta, ka kaut kas tomēr nav tā, kā vajag.
Ceraukstiete vēlreiz nopētīja zābakus, bet atkal neko nepamanīja un turpināja iepirkšanos. Domas par nepieciešamajām precēm tik ļoti piepildīja Diānas galvu, ka viņa tikai pēc kāda laika atskārta, ka kājās ir dažādi zābaki – brūns un melns.
«Sajutos neērti un ātri devos uz kasi, lai samaksātu par pirkumiem. Steigšus, iekšēji pati par sevi smejoties, devos prom no cilvēkiem. Lai arī man vajadzēja ieskriet vēl dažās vietās, devos mājup, lai uzvilktu vienādus zābakus un ar mierīgu sirdi atgrieztos pilsētā. Šausmas! Pieaugusi sieviete pa veikalu staigā dažādas krāsas zābakos!» tagad ar smaidu sejā amizanto situāciju atceras Diāna.
Atrod ar pulti
Diāna atceras vēl kādu «prāta aptumsuma» atgadījumu. Pirms lielveikala apmeklēšanas Diāna savu auto novietojusi vienā no pēdējām rindām. Atgriežoties no iepirkšanās, viņa nekādi nespēja atrast spēkratu. Pārstaigājusi visu rindu stāvlaukuma garumā, auto nekur nemanīja.
Dāma ļāvusies nelielai panikai. «Es pie sevis domāju – nevar būt, mans auto nozagts! Gaišā dienas laikā – nav! Es savu rumaku taču noliku šajā rindā, kā viņš te var nebūt?!» nepatīkamo izbīli atceras Diāna. Nedaudz nomierinājusies, viņa beidzot atskārta, ka tā nav īstā rinda, kurā mašīna «noparkota». Cerību pilna, vēl nelielā satraukumā viņa devās uz citu pusi un, spaidot signalizācijas pulti, beidzot sameklēja savu braucamo.
Svešais kaķis
Vasarā codiete Ausma viesojās pie mammas. Kopā ar ģimeni ieturējusi maltīti dārzā, Ausma uz mājām nesa traukus. Tas notika laikā, kad kaķi kļūst sevišķi kāri uz mīlas priekiem un codietes mammas kaķeni apciemoja pielūdzēji. Ausma, kāpjot pa trepēm uz ieejas durvīm, pārīti nelūgto viesu izgaiņājusi, tomēr viens kaķis ietiepīgi pieplacis pie zemes un nekur negrasījās doties prom.
Ausma biedējusi kaķi ar slotu un skaļi klaigājusi, tomēr nav spējusi to padzīt, tāpēc saukusi palīgā dēlu. Puika atnāca, paskatījās uz kaķi, tad uz mammu un sāka skaļi smieties. «Mammu, tā taču vecmammas kaķene! Tikai izvārtījusies pa zemi un nedaudz noputējusi,» iesaucās dēls. Ausmai nācies atzīt – jau licies, ka «kaut kas nav riktīgi», ja izdevies aizbiedēt veselu runču armiju, bet šis vienīgais nav atkāpies ne soli. Pēc incidenta kaķene Pičule tika kārtīgi izķemmēta, sapucēta un samīļota.
