Nesen no Rīgas uz Bausku iznāca braukt ar satiksmes autobusu. Tuvojoties autoostai, pagāju garām vīrietim, kurš monotoni runāja: «Iecava, Bauska, Iecava, Bauska…» Skaidrs, klientus meklē, kas gatavi izmantot nelegālo pārvadātāju pakalpojumus.
Pēc desmit soļiem izlec priekšā vēl viens: «V Bausk ņenada?» Kratu galvu un eju prom. Nē, nevajag. Patiešām nevajag, jo nevēlos, lai maršrutā Bauska–Rīga atgrieztos mazie oranžie autobusi.
Klientu uzticību sagraut ir vienkārši, un visvairāk žēl, ja tas notiek valsts konkursu rezultātā. Es atceros savas studiju gadu piektdienas – uz autoostu skrēju pirkt biļeti no rīta, un arī tad gadījās, ka nebija vairs ne sēdvietu, ne stāvvietu. Braucēju bija ļoti daudz. Zināmā mērā tas kļuva par iemeslu nelegālo pārvadātāju uzplaukumam – toreiz vienkāršāk bija izvēlēties aizbraukt ar mašīnu nekā censties iekarot kārtējo autobusu.
Ekonomiskajai krīzei sākoties, autobusu satiksme saņēma papildu triecienu – ilggadējo pārvadātāju nomainīja cits. Nepatīkama komunikācija, visbeidzot mazie oranžie autobusi kļuva par iemeslu, ka aizvien vairāk braucēju izvēlējās nelegālos pārvadātājus vai meklēja citus veidus, kā nokļūt Rīgā. Pasažieru un maršrutu skaits samazinājās dramatiski. Kad vienu piektdienu ierados autoostā, biju šokēts – nopirktajai biļetei bija 12. numurs. Vēl pirms desmit gadiem tas būtu pilnīgi neticami.
Tāpēc labāk tagad maksāju par kvalitatīvu, labu sabiedriskā transporta pakalpojumu, lai tas tāds saglabātos. Lai uzņēmējiem būtu pietiekami liela peļņa, ko ieguldīt autobusos, kas aizved uz Rīgu komfortabli un patīkami. Zinu, ka to novērtē arī citi mūsu novadu iedzīvotāji – braucēju skaits šajā maršrutā pieaug.
* «Uz Bausku nevajag?» (krieviski).