Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā 17. februārī notika informatīvs seminārs. Tautas medicīnas maģistrs, bioenergoterapeits un hipnologs Igors Jeļizarovs raksturoja dažādas atkarības un to sekas.
«Ar jauniešiem runāju par to, kas ir atkarība, kā tā rodas, kā pretoties, kādas ir sekas. Piemērotāka auditorija šādam semināram ir pieaugušie, viņiem ir citādāka izpratne, viņi apzinās, ka atkarība traucē dzīvot. Jaunieši uzskata – pienāks laiks, atmetīšu. Katram jāsaprot, kāpēc sācis smēķēt vai dzert, kādas būs sekas. Daudzi to neapjauš,» stāsta speciālists jelgavnieks I. Jeļizarovs. Viņš ilgus gadus studējis un pētījis atkarības, ticies ar problēmu māktajiem. Atkarību cēloņi ir dažādi – sakrājušās problēmas, slikts paraugs, vēlme izmēģināt ko jaunu, neziņa par sekām.
Hipnologs jauniešiem stāstīja, kā atbrīvoties no atkarībām. Pats svarīgākais noteikums – jāgrib. «Citi cilvēkus kodē vai iešuj ampulas, bet es runāju. Ir jāapzinās problēma, jāgrib to risināt, mākslīgi nozombējot, neviens nekļūst brīvs no atkarības,» par savām metodēm un pieredzi stāstīja Igors Jeļizarovs.
Lekcijā hipnologs centās raisīt izpratni par atkarību sekām. Katram jāsaprot, kad atkarība sāk traucēt – ir nepareiza prioritāšu izvēle, cilvēks kļūst par apgrūtinājumu līdzās esošajiem.
Nodarbībā klātesošais Pēteris atzinās, ka smēķē kopš 17 gadu vecuma. «Man «prasās» to darīt. Sāku draugu ietekmē. Daži no viņiem pēc pašu vēlēšanās pīpēšanu ir atmetuši. Tie, kam tas izdevies, saka, ka pašsajūta uzlabojas. Lekcijā sapratu, ka atkarībām ir šausmīgas sekas, es to sāku apzināties. Kad jutīšu, ka smēķēšana man traucē, atmetīšu,» stāsta puisis.
Lektors atbild: «Jauniešiem šķiet, ka smēķēšana netraucē, taču, ķermenim novecojot, pretoties indīgajām vielām kļūst arvien grūtāk, inde «nobrucina» ķermeni. Tas pats ir ar alkoholu un narkotikām. Tikai ilgākā laika posmā pēc atmešanas cilvēki jūt pozitīvas pārmaiņas. Atkarību sekas vislabāk var apjaust atteikšanās periodā.»
Kāda jauniete pēc lekcijas atzina: «Bija interesanti, bet mani lektors neuzrunāja. Nepastāstīja neko jaunu. Protams, mēs, pīpētāji, apzināmies, ka smēķēšana ir kaitīga un sekas var būt ļoti smagas, bet ne es, ne mani līdzaudži neesam sasnieguši vecumu, kurā patiesi izprastu atkarību izraisošās sekas un ietekmi. Kamēr esam jauni, neko nejūtam.» Līdzīgi domā Armands: «Pēc alkohola lietošanas man ir slikti tikai vienu vai divas dienas, pēc tam atkal ir labi.»
Lektors šādus tekstus dzirdējis bieži, viņš teic: «Tāda diemžēl ir mūsu jauniešu domāšana. Tāpēc cenšos viņiem atvērt acis. Iebiedēšana nelīdz. Kurš gribēs, sapratīs.»
I. Jeļizarovs neslēpj, ka patlaban pie viņa vēršas cilvēki, kuri savulaik runājuši līdzīgi kā Saulainē studējošie: «Katrā skolā, pilsētā un ciemā ir šādi jaunieši. Diemžēl prāts nāk ar gadiem.»
