Rundāles novada Svitenē februārī notikušajā novada uzņēmēju forumā izskanēja pārmetums valsts ceļu uzturētājai sabiedrībai «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) par posma Pilsrundāle–Svitene kritisko stāvokli. «Bauskas Dzīve» uzdeva jautājumu par šī iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai nozīmīgā grantsceļa sakārtošanu LVC vadītājam Jānim Langem, atsaucoties uz viņa publiski pausto, ka prioritāte ir ceļu kvalitāte. Publicējam J. Langes atbildi.
Deficīts – 4 miljardi eiro
LVC vadītājs raksta: «Autoceļš V1033 Pilsrundāle–Svitene–Klieņi ir vietējās nozīmes ceļš. Tāpat kā daudzi citi vietējās nozīmes ceļi, tas tiešām ir sliktā stāvoklī. Latvijā valsts īpašumā ir nedaudz vairāk par 20 000 kilometru valsts autoceļu, no tiem tikai 8000 kilometru ir asfaltēti, bet pārējie – ceļi ar grants segumu. Pēdējo 20 gadu laikā valsts autoceļi no valsts budžeta saņem nepietiekamu finansējumu, un laikus neveikto remontdarbu deficīts ir vairāk nekā 4 miljardi eiro.
Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sāk uzlaboties, diemžēl valsts vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir liegts izmantot ES fondu līdzekļus. Tāpēc vienīgais finansēšanas avots vietējās nozīmes autoceļu uzturēšanai un attīstībai ir valsts budžets.
Iepriekš minēto iemeslu dēļ pietrūkst līdzekļu vietējo valsts un ne tikai valsts autoceļu uzturēšanai. Jūsu minētā ceļa posma 1,4. – 9,2. km grants seguma atjaunošana saskaņā ar valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam bija paredzēta jau 2015. gadā, taču programma netiek īstenota pilnā mērā, jo VAS «Latvijas Valsts ceļi» nesaņem finansējumu autoceļu sakārtošanas programmas izpildei, tā saucamās jaunās politikas iniciatīvas netiek apstiprinātas.»
Nodrošinās ikdienas uzturēšanu
«Pavasara atkušņa laikā grants segums ir pārmitrināts un zaudējis savu nestspēju, vietām ir izveidojušās bedres, iesēdumi u.c. seguma nelīdzenumi, kurus šādos laika apstākļos tehniski nav iespējams pilnvērtīgi salabot. Pēc tam, kad ceļš nožūs, ceļu uzturētāji sāks greiderēšanu. Kritiskā stāvoklī ir daudzi grantsceļi, tiek ieviesti arī satiksmes ierobežojumi transportam, kas smagāks par 10 t, atsevišķi ceļi ir applūduši un slēgti satiksmei. Diemžēl ūdens un atkusnis ir viens no lielākajiem ceļu ienaidniekiem, un šādos laika apstākļos ceļi tiešām brūk un kļūst neizbraucami, īpaši tas attiecas uz tiem ceļiem, kas līdzekļu trūkuma dēļ ilgstoši vai arī kopš to izbūves nav piedzīvojuši remontdarbus.
Līdz iespējai būtiski uzlabot autoceļa V1033 stāvokli nodrošināsim regulārus autoceļa ikdienas uzturēšanas darbus, veicot grants seguma nošļūkšanu un iesēdumu un bedru labošanu atbilstīgi piešķirtajam finansējumam, iespēju robežās mēģināsim arī novadīt ūdeni no autoceļa brauktuves kritiskākajās vietās,» sola J. Lange.
Akūts līdzekļu trūkums
«Latvijā kopumā ir 70 000 kilometru ceļu. Lai sakārtotu autoceļu sistēmu valstī un ņemot vērā to, ka finansējums valsts autoceļu uzturēšanai jau ilgstoši nav pietiekams, VAS «Latvijas Valsts ceļi» ir pasūtījusi pētījumu par to, kādā veidā būtu iespējams pārkārtot valsts ceļu tīklu, tai skaitā izskatot iespēju nodot daļu autoceļu pašvaldībām. Taču ir saprotami un loģiski, ka pašvaldības, visticamāk, gribēs pārņemt autoceļus tikai tādā gadījumā, ja to uzturēšanai tiks piešķirts arī finansējums.
VAS «Latvijas Valsts ceļi» vadība regulāri tiekas ar pašvaldību vadītājiem un spriež par ceļu jautājumiem, bet ceļu būvniecības kvalitāte patiešām ir mūsu prioritāte, īpaši nozīmīgi tas ir līdzekļu deficīta apstākļos. Mēs nevaram pieļaut nekvalitatīvus būvdarbus, tāpēc LVC eksistē nopietna kvalitātes uzraudzības un pārbaužu sistēma, tādējādi būvniecības kvalitāte ir būtiski paaugstinājusies. Kvalitātes prasības var izvirzīt remontējamajiem vai jaunbūvējamajiem ceļu posmiem. Taču ceļi, kuri ir sliktā stāvoklī vai sabrukuši, nevar kļūt kvalitatīvi bez kapitālā remonta, kuram ir nepieciešams ievērojams finansējuma ieguldījums. Diemžēl līdzekļu trūkums nozarē ir vērojams jau pēdējos 20 gadus.
Pilnībā izprotu iedzīvotāju viedokli un nostāju un aicinu medijus biežāk pieteikt nozares problēmu – akūtu līdzekļu trūkumu valsts autoceļu tīkla sakārtošanai,» skaidro LVC vadītājs Jānis Lange.
