Vecumnieku pagastā tika rīkots piedzīvojumu pārgājiens «Ledus taka 2016». Sacensības organizēja vietējā novada sporta tūrisma vienība «NeoVimba».
Piedzīvojumu pārgājieni, orientēšanās pasākumi un sporta tūrisma sacīkstes kļuvušas par daudzu Vecumnieku novada jauniešu iecienītu brīvā laika pavadīšanas veidu. Novadā izveidojušies divi sporta tūrisma centri.
Ziemā un naktī
Piedzīvojumu pārgājienu «Ledus taka 2016» naktī no 26. uz 27. februāri rīkoja Misas vidusskolas sporta tūrisma pulciņš. Stāsta sacensību organizators Valdis Vaisjuns: «Apritējuši desmit gadi, kopš biedrība «Post scriptum» sāka «Ledus taku» Latvijā. Tās ir aizraujošas sacīkstes bērniem un jauniešiem ziemas laikā, lai veicinātu sportisko garu jauniešu vidū. Pagājušajā gadā Jelgavā nepārspējama bija mūsu vienība «NeoVimba», tādēļ šogad jubilejas piedzīvojumu sacensības organizēja Vecumniekos un to apkārtnē.»
«Ledus taka» ir piedzīvojumu pārgājiens, kurš stiepjas teju 40 kilometru garumā. Sacensības notiek ziemas periodā un naktī. Mērojot šo ceļu, komandām jāspēj atrast kontrolpunktus ar dažādiem uzdevumiem un veiksmīgi tie jāizpilda, piemēram, atbildēšana uz āķīgiem jautājumiem, ievainotā transportēšana ar aizsietām acīm un citi, kā arī ir fotopunkti, kuros vienībām jānobildējas. Komanda, kas uzvar, iegūst ceļojošo kausu un nākamgad sacīkstes rīko savā novadā.
Gandarījums par paveikto
Katrā komandā startēja pieci jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Vienības bija no dažādām vietām – Jelgava, Jaunjelgava, Bārbele un Rīga. Pirmo vietu un ceļojošo kausu ieguva Jelgavas «Draiskās polārpūces». Otrā vieta komandai no Jaunjelgavas «Sniegapikas», un trešā Bārbeles vienībai «Roņi». Ceturtā vieta komandai no Rīgas «Niknie bebri». Dalībnieki saņēma gan kausus, gan medaļas. Tādējādi nākamgad pasākums norisināsies Jelgavas apkārtnē.
«Žēl, ka pieteicās tikai četras komandas. Tomēr sacensības noritēja veiksmīgi, un radās gandarījums par paveikto. Tās bija pirmās sacīkstes, kuras organizēju pats. Esmu palīdzējis rīkot sacensības, bet palīdzēt un organizēt ir divas dažādas lietas,» teic V. Vaisjuns.
Kalnu mīlestība
Viens no sporta tūrisma centriem Vecumnieku novadā ir Bārbelē. Bārbelieši pirms pieciem gadiem izveidoja orientēšanās sporta klubu «Eko O», un jaunieši aizrāvās ar sporta tūrismu. «Pašlaik gan treniņi Bārbelē nenotiek,» atzīst Renārs Manuilovs, kas savulaik bija viens no sacensību un treniņu organizatoriem. Viņš tagad gatavo jaunos tūristus Bauskas bērnu un jauniešu centrā un Ozolaines pamatskolā.
Sporta tūrisma centrs mūsu novados jau gadiem ilgi darbojas Misas vidusskolā, kur jauniešus trenē Ingrīda Vaisjune. «Startējam divās vecuma grupās. Viegli jauniešiem nav – sporta tūrismā ir liela slodze, nepieciešama veiklība, izturība, daudz jātrenējas,» atzīst
I. Vaisjune.
Pēdējo gadu centīgākie audzēkņi parasti startē vienībā «NeoVimba». Dažādās sacīkstēs piedalījušies bārbelieši Mārtiņš Šteinalts un Jānis Seglickis, Valdis Vaisjuns no Misas, kā arī divi Bauskas novada Dāviņu pagasta iedzīvotāji – Inese Pučeka un Jānis Sapats – un citi sportisti. «Ar sporta tūrismu nodarbojos jau kopš piektās klases. Pašlaik tas ir pāraudzis citā līmenī – kalnu mīlestībā un klinšu kāpšanā. Par to man jāsaka paldies trenerei Ingrīdai Vaisjunei. Ceru, ka arī Bauskas bērnu un jauniešu centra audzēkņi spēs novērtēt ieguvumus, ko dod šis sporta veids,» vērtē I. Pučeka, kura jau vairākus gadus pēc Misas vidusskolas absolvēšanas turpina piedalīties sporta tūrisma sacīkstēs.
Pārvarēt bailes
Sporta tūrisms palīdz apgūt praktiskas iemaņas – slapjā laikā iekurt ugunskuru, zināt un pielietot dažādus mezglus, spēju orientēties dabā un citas prasmes. Pilsētu «džungļos» gan tās nav pārāk aktuālas. Tomēr dalībnieki uzskata, ka vēl lielāka nozīme ir pārbaudījumu ietekmei uz personību.
«Darbojoties lielā augstumā, jaunieši iemācās pārvarēt bailes, prasmi pieņemt lēmumus nestandarta situācijās un uzņemties atbildību par savu rīcību, jo no tās var būt atkarīgas ne tikai godalgas, bet arī sava un komandas biedru veselība,» stāsta I. Pučeka. Viņa uzsver, ka tūrisms liek iziet no savas komforta zonas, liek pārbaudīt un paplašināt savas fizisko un psiholoģisko spēju robežas, iemāca cīnīties komandā, lai sasniegtu vienotu mērķi. «Bieži vien blakus nav trenera, kas pateiks priekšā, kā darīt labāk. Viss ir jāizdomā pašiem, nav iespējams, ka distances vidū nomainīs komandas biedrs. Jāizcīna cīņa pašam ar sevi un līdz galam,» komentē dāviniete.
Mežā, naktī, varbūt pat apmaldījies vairāku desmitu kilometru attālumā no finiša, slapjām kājām, pārsalis, neēdis – bieži sastopama parādība sacensībās. Un šajā brīdī nevar apsēsties uz rezervistu soliņa. «Tur nav varianta: «Man nepatīk, negribu, nedarīšu!» Ir jāiet uz priekšu, un viss. Manuprāt, pēc tā tūristi vadās arī ikdienā, un viņiem nav izprotami cilvēki, kas viegli padodas grūtībās,» uzskata I. Pučeka.
Bijušie audzēkņi turpina startēt Misas vidusskolas komandās. Nekur viņi nepazūd un turklāt turpina cits citam palīdzēt un sniegt atbalstu, teic I. Vaisjune.
