Iecavnieku Avotu ģimene jau septiņus gadus par saimes locekli sauc papagaili Bārniju, kas ēd no šķīvja, skatās televīziju, pieprasa mīlināšanos un labprāt iet dušā.
Korellas šķirnes papagailis Bārnijs par savu saimnieku uzskata Edžu Avotu. Tā kā puika mājās pastāvīgi vairs nedzīvo, putnēnam nācās pierast pie jaunas dienas kārtības. Tagad Bārnijs ir puiša vecāku Valērijas un Ata apgādībā, un dienas vairs nav tik bezrūpīgas.
Saimnieku jūt pa gabalu
Kad iepriekšējais ģimenes mīlulis, 11 kilogramus smagais runcis, aizgāja uz labākiem medību laukiem, pamatskolnieks Edžus pauda vēlmi pēc bruņurupuča. Mammai izdevās puiku atrunāt no šīs ieceres.
Drīz vien draudzene Edžum uzdāvināja papagaili. Pirmās divas nedēļas putnēns sēdēja būrī. Pamazām Edžus korellu pieradināja tā, kā nevienam sapņos pat nerādījās. «Putns no dēla nenovērsās ne mirkli. Abi kopā mācījās – Bārnijs sēdēja uz grāmatām, uz datora klaviatūras un pat uz galvas, reizēm grauza pildspalvu. Putns Edžum bija kā pielīmēts – devās līdzi pat dušā un pa nakti gulēja uz saimnieka galvas,» par neviltoto mīlestību stāsta mamma Valērija. Gadījies arī visai amizanti – dažkārt, izejot no mājas, Edžus tikai koridorā pamanījis, ka Bārnijs sēž uz pleca vai galvas.
Dzīvošana vienā istabā ar Edžu Bārnijam bija zelta laiki. Putnēns būrī ielidoja vien uz pāris minūtēm padzerties vai uzēst. Papagailis ļoti gaidīja saimnieku atnākam no skolas – kad zēns bija pie ārdurvīm, tas sāka priecīgi čivināt. «Fenomenāli, ka putns reaģē no tik krietna attāluma! Bārnijs puisi juta pa lielu gabalu. Nevienu citu viņš tā negaidīja,» atmiņās dalās Valērija.
Pārliekā mīlestība pret saimnieku maksāja dārgi – putnēns zaudēja astes lielāko spalvu. «Papagailim patīk gulēt pie Edžus galvas. Kādu reizi putns bija nolēmis nosnausties pie dēla ceļgaliem. Edžus nemanot uzspiedās mīluļa astei, putnam lidojot prom, tā palika starp gultu un celi. Par laimi, trīs mēnešos spalva atauga vēl krāšņāka,» stāsta saimniece.
Amizantā gulētlikšana
Tagad, kad par papagaili gādā Edžus vecāki, putna dienas režīms ir krietni ierobežotāks, bet piedzīvojumu netrūkst. Vakaros paiet krietns laiciņš, kamēr putnu noķer un ieliek būrī uz naktsguļu. Savulaik, tiklīdz Edžus pastiepa roku, putns uzreiz bija klāt. «Bārnijs ir gudrs un labi zina, kad ir laiks doties uz būri. Pa dienu tas labprāt bauda mūsu sabiedrību, sēžot uz pleca vai galvas, bet vakaros no mums vairās. Lielajā dzīvoklī korellu nav iespējams notvert, to varam saķert tikai vannasistabā. Tur Atis viņu nodzenā un tad iebļaujas: «Nodzēs gaismu!» Es, stāvot aiz durvīm, izslēdzu elektrību. Ja Atim izdodas Bārniju notvert, liekam to būrī, ja ne – mēģinām vēlreiz,» amizanto rituālu raksturo Valērija.
Papagailis, zvilnot uz Ata ceļgala, labprāt skatās televīziju, ik pa laikam piesit ar knābi pa pirkstiem un pieprasa pakasīt kakliņu. Arī ceļošana pa māju, sēžot uz saimnieku pleca, nav nekas neparasts.
Baidās no telefona
Bārnijs kopā ar Edžu gāja pat dušā, tagad, kad puisis ir prom, papagailim nākas iztikt ar bļodiņā ielietu ūdeni. Vannoties Bārnijs grib tad, kad ar krūtīm berzējas pret ūdenstrauku. «Parasti plunčājas ilgi. Pēc mazgāšanās, vēzējot samirkušos spārnus, Bārnijs knapi uzlido uz skapja un aptuveni stundu pucē spalvas. Putns ir ļoti tīrīgs – vissīkāko spalviņu izlaiž caur knābi,» vērtē Valērija.
Bārnijs labprāt nogaršo visu, ko ēd saimnieki. Īpašas prieka dziesmas skan, kad vārās kartupeļi. Iecienīta maltīte ir arī olu baltums un banāni.
Papagailim patīk skrubināt itin visu, kur var ieķerties ar knābi, – koku, papīru, vadus un plastmasu. «Ārpus būra Bārnijam ir viss nepieciešamais, dažreiz šķiet, ka būrī tas ielido vien pārpratuma pēc. Vērtīgākās lietas parasti slēpjam, taču korella paspējis iznīcināt vairākus telefona lādētājus, austiņas un citas ar vadiem aprīkotas ierīces. Arī žurnālus un avīzes pirmais ar knābi «izlasa» Bārnijs,» atklāj Valērija.
Bārnijs baidās no mobilajiem tālruņiem. Kad Edžum putna pastiprinātā interese bija apnikusi, atlika pavicināt telefonu, un Bārnijs laidās lapās.
Papagailis ir ļoti sabiedrisks – ja ierodas ciemiņi, tas aplido katru viesi, nolaižoties uz galvas. Arī mūsu sarunas laikā Bārnijs jau pēc pāris minūtēm sēdēja man uz galvas.
«Putns visiem rokās nedodas, bet ir kārtīgs un sasveicinās ar katru viesi,» priecājas Valērija.
