Slavenākā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā Bauskas mākslas skolas 4. un 5. klases audzēkņi piedalās radošā projektā. Grafikas un gleznošanas pasniedzējas Mārītes Šulces vadībā 21 jaunietis izstrādāja Rozentāla gleznu versijas linogriezuma tehnikā un akvarelī. Savukārt datorgrafikas stundās, ko vada skolotāja Aina Putniņa, audzēkņi izgatavoja J. Rozentālam veltītās mācību darbu izstādes plakātus. Tie ir nogādāti Bauskas kultūras un izglītības iestādēs.
Ierakstīts UNESCO kalendārā
Rozentāla 150. jubileja Latvijas mākslas vidē ir tikpat nozīmīga kā Raiņa un Aspazijas gads pērn literatūras aprindās. Kultūras ministre Dace Melbārde informē, ka Rozentāla jubileja šogad ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Viņš ir pirmais latviešu vizuālās mākslas pārstāvis, kura vārds parādās svinamo dienu starptautiskajā prestižajā sarakstā.
UNESCO kalendārā gleznotāja vārds šogad ir ierakstīts līdzās pasaulslavenā krievu izcelsmes mākslinieka Vasilija Kandinska 150. gadadienai, sengrieķu domātāja Aristoteļa 2400. jubilejai un spāņu literatūras pamatlicēja Migela de Servantesa 400. dzimšanas dienas atcerei.
Ar mākslinieka vārdu
Gleznotāja jubilejas gada īpašās aktivitātes ir vērstas uz Latvijas mākslas skolu un vidusskolu audzēkņu radošajām izpausmēm. Katra interešu izglītības iestāde tās var brīvi īstenot. Nekas nav obligāts, bet viss atkarīgs no skolotāju iniciatīvas un spējām Rozentāla daiļrades mantojumu padarīt saprotamāku un tuvāku 21. gadsimta jauniešiem. Tā, piemēram, Rozentāla jubilejas gada logotipa izstrāde tika uzticēta Rīgas J. Rozentāla mākslas vidusskolas audzēkņiem, nevis profesionāliem māksliniekiem. Logotipa autore ir šīs skolas 3. kursa audzēkne Ketija Pētersone.
Ar ievērojamā gleznotāja jubileju saskaņojas fakts, ka šogad J. Rozentāla mākslas vidusskola svinēs 70. gadskārtu. Izglītības iestādē ir mācījušies arī daudzi dažādu paaudžu baušķenieki un tuvākajos novados pazīstami mākslas jomas pārstāvji. Šķiet, vietējā sabiedrībā vislabāk zināms ir Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātnieks un gleznotājs Imants Lancmanis. Mūsu gadsimta paaudzi izteiksmīgi un koši pārstāv grafiķe baušķeniece Dārta Stafecka.
Ideju rod sarunā
Arī Bauskas mākslas skolas direktore un pasniedzēja Mārīte Šulce ir beigusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Viņa stāsta par gleznotājam veltīto mācību darbu projektu, kam skolas 4. un 5. klases audzēkņi šajā semestrī veltīja divus mēnešus: «Pērn piedalījos tradicionālās konkursizstādes «Gada glezna» noslēguma sarīkojumā Rīgā. Pavisam nejauši es un gleznotājs Juris Ģērmanis satikāmies pie mākslinieka Jāņa Ziņģīša visai neparastās gleznas. Viņš eksponēja Rozentāla slavenās kompozīcijas «Mākslinieka darbnīcā» negaidītu versiju. Juris Ģērmanis iesaucās: «Re, kāds oriģināls piedāvājums Rozentāla jubilejas gadam!».»
It kā saviesīgs dialogs, taču, atbraukusi mājās, Mārīte sākusi pētīt dažādus materiālus par gleznotāja dzīvi un profesionālās attīstības ceļu. Viņa atklāj: «Aizrāvos. Sameklēju viskvalitatīvāko Rozentāla darbu reprodukciju albumu, ko, starp citu, Bauskas mākslas skolai 2002. gadā uzdāvināja Olga Miesnieks – 20. gadsimta pirmās puses spilgtā gleznotāja Kārļa Miesnieka atraitne. Savu ideju janvārī izklāstīju audzēkņiem, ļaujot katram izvēlēties Rozentāla gleznu, ko interpretēt linogriezuma vai akvareļa tehnikā. Nodarbībās mēs daudz runājām par dzīvi, mākslu, Rozentāla studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā, sūrajiem materiālajiem apstākļiem, ko latviešu jaunie censoņi 19. gadsimta nogalē izturēja bez kurnēšanas. Māksla viņiem bija augstākā ideja, kam sekot, – tāda mūsdienām neraksturīga nostādne. Man šķiet, ka jaunieši daudz ko saprata, bet galvenais – ļoti radoši uztvēra uzdevumu.»
Process šķiet aizraujošs
Rozentāla jubilejas izstāde Bauskas mākslas skolā ir izcila – tā uzskata gan pedagogi, gan pagaidām nedaudzie apmeklētāji. Linogriezuma tehnika, līdzīgi kā citi grafikas paņēmieni, mazpieredzējušiem autoriem ir pacietības un vērīguma treniņš. Patlaban izstādē eksponētie darbi liecina, ka viņi spētu tikt galā ar vēl sarežģītākiem uzdevumiem.
Daudzi visbiežāk apstājas pie 4. klases audzēknes Angelinas Lisickas linogriezuma «Mākslinieka darbnīcā». Tāds maigums, vijīgums, ļoti skaista iejušanās Rozentāla gleznas pasaulē. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Angelina atklāj: «Linogriezuma tehnikā mēs jau bijām strādājuši. Atzīšos – tā man patīk labāk nekā gleznošana. Sākumā izvēlējos citu Rozentāla darbu, bet skolotāja ierosināja izmēģināt ko sarežģītāku. Man ļoti, ļoti patika process. Jūs sakāt, ka darbs ir nevainojams, bet pati gan zinu, kur kļūdījos, ko izdarīju nepareizi. Es nemitīgi analizēju. Varbūt tas nav labi. Taču Rozentāla jubilejas mācību projekts man ļoti patika.»
Angelinas klasesbiedre Diāna Ratinika interpretēja Rozentāla gleznu «No pļavas». Skaidrs, ka mūsdienu jaunieši nav redzējuši atgriežamies lauciniekus no siena pļavas ar koka grābeklīšiem pār plecu. Diāna par to neprāto, bet uzskata: «Pirms zīmējuma iegrebšanas linolejā ir ilgs sagatavošanas darbs. Man vajadzēja iedziļināties daudzos sarežģītos procesos. Bija ļoti interesanti un pat lieliski! Vēl sapratu, ka Rozentāls guva iedvesmu dzīvē, savā pieredzē un novērojumos. Mūsu laikmeta māksliniekiem ir citādi. Viņi izvirza abstraktas idejas un tām seko.»
Novērtējot izstādē visu akvarelistu patiesi labo sniegumu, visvairāk ievērota ir Noras Niedres versija, ko viņa gleznoja, izmantojot Rozentāla vēlīno un tikai retajam pazīstamo darbu «Somu jaunava». Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi ikviens var aplūkot darbdienās līdz pulksten 19. Īpaši gaidīti ir autoru vecāki un draugi.
