Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības (BMMB) mājā trešdien, 9. martā, pulcējās ducis neapmierinātu makšķernieku, lai paustu pretenzijas par paaugstinātajām zivju makšķerēšanas licenču cenām.
Tiekoties ar biedrības izpilddirektoru Pēteri Selecki un valdes locekli Valēriju Gabrānu, makšķernieki kritizēja biedra statusa nenozīmīgumu licences iegūšanā, pieprasīja cenu pieauguma un par to iegūto līdzekļu izlietojuma skaidrojumu, kā arī norādīja uz vairākām citām nepilnībām atļauju iegūšanā un zonu pieejamībā.
Nav teikšanas
Bauskas novada dome apstiprināja Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības valdes locekļu izstrādāto kārtību par vimbu makšķerēšanu ar licencēm Lielupē, Mūsā un Mēmelē līdz 2018. gadam. Noteikumi paredz licences cenu pieaugumu, liegumu makšķerēt atsevišķās vietās vimbu nārsta laikā un licencētās makšķerēšanas vietu sadalīšanu A un B zonā.
Vimbu tīkotāji norādīja uz vairākām nepilnībām un bija sašutuši par tik strauju licenču cenu pieaugumu. Makšķernieks Ivars Štrauss interesējās, vai BMMB bija tiesiska pieņemt lēmumu, nesasaucot biedru kopsapulci. Kā «Bauskas Dzīvei» sacīja BMMB izpilddirektors P. Seleckis, biedrības izstrādātie statūti ļauj tās valdei pieņemt lēmumus, nesasaucot biedru kopsapulci. Pret šādu valdes locekļu varu iebilda makšķernieks Sandis Ulmanis: «Kāda jēga būt biedrības biedram, ja par šādu nozīmīgu lēmumu ar mums pat neaprunājās? Mēs netikām informēti par paredzētajām izmaiņām. Nebija nekādas sapulces, neviens mums neko nepateica un nedeva iespēju izteikties. Lēmumu vienprātīgi pieņēma valde.»
Uz iebildumiem pret valdes darbu P. Seleckis atbildēja, ka ik pēc četriem gadiem notiek valdes pārvēlēšana un biedriem ir visas iespējas veidot citu valdi, ja šīs darbība neapmierina.
Ienākumi divkāršosies
P. Seleckis skaidroja pārdoto licenču līdzekļu izmantošanu: «Ap 40% no iekasētajiem ienākumiem tiek pārskaitīti Valsts pamatbudžetā Zivju fonda dotācijas veidošanai. Biedrībai atliek 60%, no kuriem 80% tiek tērēti licencētās makšķerēšanas organizēšanas nodrošināšanai, vides aizsardzības un zivju resursu pavairošanas pasākumiem, projektu līdzdalības izdevumu segšanai. Par atlikušo naudu biedrības ēkai ir jāremontē jumts, jāsakārto piebraucamais ceļš un pagalms, jānodrošina telpu apkure, arī garāža brūk kopā. Vairāki izdevumi palielinājušies nodokļu pieauguma dēļ. Pieciem pilnvarotajiem vides inspektoriem mēs atmaksājam degvielas izdevumus. Biedrība iegādājas aprīkojumu, lai sekmētu inspektoru efektīvāku darbu. Izdevumu ir ļoti daudz. Protams, ieguldām naudu upju krastu un makšķerēšanas vietu sakopšanai.»
Viņa teikto papildināja Valērijs Gabrāns: «Ir izstrādāts vairāku gadu licencētās makšķerēšanas nolikums. Pakāpeniski cenas tiktu paceltas tik un tā, līdz beigās nonāktu pie šāda rezultāta. Pieprasījums ir ļoti liels, tas ir jāizlīdzina, veidojot zonas.» BMMB ieņēmumus veido arī biedru nauda, telpu noma (150 eiro mēnesī), ienākumi no «Bangu» dīķa un ziedojumi. Pērn saņemti 13 tūkstoši eiro, no kuriem pieci pārskaitīti valstij. Šogad ienākumos plānots iekasēt nepilnus 26 tūkstošus eiro.
Vairāki copmaņi norādīja, ka BMMB būtu vairāk jāsadarbojas ar makšķerniekiem, jāņem vērā viņu novērojumi un ieteikumi. Kā norāda copmaņi, nereti, piemēram, upes krasta tīrīšana notiek nevajadzīgās vietās, kur vimbas nemaz nenārsto, turpretī vairākas labas nārsta vietas ir aizaugušas.
Visiem nepietiks
Šogad un nākamos divus gadus licencētā makšķerēšana notiks divās zonās – A un B. Tā tiek šādi organizēta, lai samazinātu slodzi upēs, racionāli izmantotu saimnieciski vērtīgas zivju sugas – vimbu – resursus, kā arī papildus iegūtu finanšu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai un aizsardzībai.
Licenču tirgošanas nolikums paredz pārdot daļu atļauju ar cenas atlaidi, kura pienākas BMMB biedriem. Tiesa, uz atlaidi vēl pretendē piegulošo upju krastu zemes īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, savukārt B zonas licenci ar atlaidi varēs nopirkt personas līdz 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, invalīdi, politiski represētie, maznodrošinātie un trūcīgie iedzīvotāji vietējās pašvaldībās, kuru teritorijās notiek licencētā makšķerēšana.
Tīkotāju uz licencēm ar cenas atlaidi netrūkst. Tas nozīmē, ka daļa biedru var nemaz nesaņemt atļauju ar atlaidi. Šogad biedrībā ir ap
80 biedru, bet A zonas licences ar atlaidi tikai 50. Makšķernieki pauda neapmierinātību par atļaujas izsniegšanas kārtību. To, vai makšķernieks noķers zivi, nosaka vir-kne nejaušību un laimes faktors, bet nosacīti zonas sadalītas pēc vimbu pieejamības, tāpēc vairākums, piemēram, baušķenieki, vēlēsies makšķerēt labās vietās tuvāk mājām.
Biedrības biedri ne tikai A vai B zonas licenci ar atlaidi var nedabūt, bet arī, piemēram, A zonas licenci bez atlaides. To šogad ir 200.
Atlaides nesanāk
Daudzi makšķernieki pauda neizpratni par atļauju izsniegšanas kārtību. «Kur ir garantija, ka es dabūšu A vai B zonas licenci ar atlaidi, kaut vai A zonas atļauju bez atlaides? Lielākā daļa biedru ir baušķenieki, visi grib makšķerēt tuvāk mājām, bet, ja vairumu A zonas licenču izpirks rīdzinieki vai citi, ko darīs vietējie? Sanāk, ka būt par Mednieku un makšķernieku biedrības biedru nav jēgas?» BMMB pārstāvjiem vaicāja Alvils Tarasēvičs.
V. Gabrāns skaidroja, ka, balstoties uz vienlīdzības principu, atļaujas tiks tirgotas rindas kārtībā: «Mēs nevaram visas licences ar atlaidi vai tikai A zonu iztirgot savējiem. Mūsu novada upes ir publiski pieejamas visiem, tāpēc ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības iegūt licences.»
Nekārtību cenrādī un biedru statusa bezjēdzīgumu apliecina fakts, ka ar maksas atlaidi biedriem licence A zonā maksā 40 eiro, bez – 50 eiro. Tiesa, lai saņemtu desmit eiro atlaidi, makšķernieks maksā biedru naudu – 10 eiro gadā. Kopsummā tie paši 50 eiro vien sanāk. Jāpiebilst, ka pērn licence maksāja 28 eiro (ar atlaidi – 21 eiro).
Saudzēs upi
Makšķernieks no Bauskas Aivars Čanders bija neizpratnē, kāpēc, iegādājoties A zonas licenci, nevar darboties arī B zonā. V. Gabrāns pastāstīja, ka licencētās makšķerēšanas nolikumā viņš centies šo punktu iestrādāt, taču Zemkopības ministrijā saņemts atteikums, pamatojoties uz upes slodzes izlīdzinājumu.
Makšķernieks Sandis Ulmanis bija neizpratnē, ka tie vimbotāji, kuri var atļauties pirkt divas licences, samaksās trīs reizes dārgāk nekā pērn. «Ja man neķeras A zonā pie Bauskas stadiona, es gribu doties uz Rundāles novadu. Lai to izdarītu, man vajag B zonas atļauju. Summā sanāk pārmaksāt trīs reizes salīdzinājumā ar pērno gadu. Par kādiem 47% te ir runa?» tā Sandis.
BMMB valdes loceklis Valērijs Gabrāns pastāstīja, ka šāds scenārijs nav paredzēts. «Saudzējot upi un mazinot slodzi, mēs sadalījām makšķerēšanas vietas zonās, lai mazinātu noslogojumu un izkaisītu makšķerniekus. Skatoties no citas puses, tas nāk par labu copmaņiem – nebūs jādrūzmējas plecu pie pleca.»
BMMB biedru nauda gadā ir 10 eiro. Nesamaksājot biedra naudu, cilvēks no biedrības tiek izslēgts. Arī šāds nosacījums makšķerniekiem nav pa prātam, un viņi piedāvā kompromisu. «Esmu biedrs jau daudzus gadus. Šogad vimbu laikā būšu ārzemēs, tāpēc neredzu jēgu iegādāties biedru karti. Par atkārtotu iestāšanos man jāmaksā 20 eiro. BMMB ierosinu izveidot simbolisku «saglabāšanas» naudu, piemēram, divus eiro. Nākamgad, lai iestātos, maksātu tos pašus desmit eiro, nevis 20,» ierosina Sandis.
UZZIŅAI
A zonas izcenojums:
vienreizējā dienas licence A zonā – 9 eiro+3 eiro drošības nauda. Šo licenču skaits – 50;
vienreizējā dienas atļauja ar atlaidi A zonā – 7 eiro+3 eiro drošības nauda (50 gab.);
sezonas licence A zonā – 75 eiro+10 eiro drošības nauda (25 gab.);
sezonas atļauja ar atlaidi A zonā – 50 eiro+10 eiro drošības nauda (50 gab.).
B zonas izcenojums:
vienreizējā dienas licence B zonā – 8 eiro+3 eiro drošības nauda (700 gab.);
vienreizējā dienas atļauja ar atlaidi B zonā – 6 eiro+3 eiro drošības nauda (200 gab.);
sezonas licence B zonā – 50 eiro+10 eiro drošības nauda (200 gab.);
sezonas atļauja ar atlaidi B zonā – 40 eiro+10 eiro drošības nauda (100 gab.);
sezonas bezmaksas licence A/B zonā – 20 licences.
SKAIDROJUMS
Kas ir A zona?
– Mēmeles labajā krastā, sākot no ietekas Lielupē (apzīmēta ar robežzīmi piekrastē) uz augšu pa upi līdz gājēju tiltiņam Bauskā;
– Mūsas kreisajā krastā, sākot no ietekas Lielupē (apzīmēta ar robežzīmi piekrastē) uz augšu pa upi līdz gājēju tiltiņam Bauskā;
– Mūsas labajā krastā, sākot no šosejas tilta Bauskā pa upi uz augšu līdz gājēju tiltiņam pilsētā.
Kas ir B zona?
– Lielupē no Staļģenes (Emburgas) tilta abos krastos pa upi uz augšu līdz Mūsas un
Mēmeles satekai uz Bauskas pilsētas robežas, izņemot upes posmu kreisajā krastā no
karjera «Zaķi» līdz Bauskas pilsētas robežai;
– Mūsā no gājēju tiltiņa abos krastos pa upi uz augšu līdz tiltam pie autosporta kompleksa «Mūsa».
Termiņi un noteikumi
– Licencētā makšķerēšana Bauskas novada administratīvajā teritorijā Lielupē, Mūsā un Mēmelē notiek no 1. aprīļa līdz 16. maijam.
– Izmakšķerēto zivju skaita limits dienā – līdz 8 vimbām.
– Ieturētā 10 eiro drošības nauda tiek pilnā apmērā atmaksāta tikai pēc atļaujas ar uzskaitītajiem lomiem atdošanas licencē norādītajā adresē vai citā tās iegādes vietā līdz attiecīgā gada 17. jūnijam.
– Makšķerēt ļauts ar vienu makšķeri un āķi.
– Noķertās zivis jātur ūdenī zivju tīkliņā, tās izņemt var, tikai dodoties mājup, pirms tam mazākās jāatlaiž.
