Šogad biju vērotāja divos reģiona notikumos, kas liek apšaubīt, vai kultūras procesa dalībnieki novados saprot, ko nozīmē tiem uzticētā nacionālo tradīciju uzturēšana.
Īslīces amatierteātra jubilejas sarīkojuma ciemiņu apsveikuma «izrādes» no Bauskas un Vecumnieku novada diemžēl rādīja bēdīgu attieksmi pret citu nāciju ieražām, kaut mūs parasti aizskar, ja kāds latviešus sajauc ar lietuviešiem. Izglītotam cilvēkam nebūtu grūti noskaidrot, ka paša priekšstats par kimono un sakē kā ķīniešu nacionālajiem produktiem ir greizs, jo tie nāk no japāņu sadzīves. Suņu ēšana Ķīnā vairākus gadus oficiāli tiek izskausta, daža kaimiņvalsts pat dusmojas, ka lielā nācija atsakās no kopējās tradīcijas. Pārpildītas Pekinas lidostas tualetes?! Paskatieties internetā, kāda patiesībā ir Olimpiskajām spēlēm celtā lidosta! Smiešanās par citiem, nezinot, kā īsti viņi dzīvo, ir maziska un muļķīga. Vispirms jāprot pasmieties pašiem par sevi, lai atbrīvotos no uzpūtības sindroma un iemācītos cienīt kā savas, tā citu nāciju vērtības.
Rundāles novada Bērstelē notika ļoti iedvesmojošs seminārs par Latvijas simtgades svinēšanu, kura saturs mainīja pat manu skepsi par iespēju to padarīt par svētkiem katram un ikvienam. No Rundāles un Vecumnieku novada piedalījās ne tikai kultūras dzīves rīkotāji, bet arī bibliotekāri, amatierkolektīvu un biedrību pārstāvji. No Bauskas un Iecavas novada – pa pāris darbiniecēm no centrālās kultūras iestādes. Pagastu un ciematu speciālistes, kas ikdienā uztur kultūras dzirksti lauku cilvēku vidū, nebija aicinātas. Taču svētki katram būs tikai tad, ja visi sabiedrības deleģētie rīkotāji mācēs iedvesmot dalībai ikvienu. To var izdarīt, patiesi iedvesmojoties pašiem, un tam vislabāk der klātbūtne saturīgos notikumos, ne tikai vadības formāla «izrādīšanās» tajos.
