Lieliem un maziem Bērsteles iedzīvotājiem un viesiem bija iespēja klausīties folkloras ansambļu priekšnesumus, vērot salmu lelles dedzināšanu, nobaudīt pankūkas un citus cienastus.
Rundāles novada Viesturu pagasta Bērsteles kultūras nams sestdien, 12. martā, ar pašu ceptām pankūkām, pīrāgiem, kliņģeriem, siltu tēju sveica ciemiņus, lai visi kopā līksmi pavadītu apnikušo ziemu un uzņemtu ilgi gaidīto pavasari Masļeņicā. Tie ir līksmi seni slāvu svētki, kas ilgst nedēļu pirms lielā gavēņa, pareizticīgo svinamā diena. Šogad Masļeņica – no 7. līdz 14. martam.
Pirms ilgstošā un stingrā gavēņa ir jāizklaidējas, katru dienu jāiet ciemos un jāsagaida viesi pašiem. Šajā laikā cilvēki meklē izlīgumu ar saviem tuviniekiem, piedod aizvainojumus un lūdz piedošanu. Tie ir visspožākie, visjautrākie un ar izklaidēm bagātākie svētki, kuri sasaucas ar latviešu Meteņiem. Abu svētku būtība ir viena – pavadīt ziemu un jautri sagaidīt pavasari, ko pasākuma apmeklētāji Bērstelē godam izdarīja.
Kopīga ir maskošanās
Jautrās dejās, rotaļās un mīklu minēšanā aicināja Svitenes folkloras kopa, lai sagatavotu visus jaunajam pavasara cēlienam. Budēļi pārbaudīja prāta veiklību un gatavību saņemt enerģiju, lai varētu veiksmīgi vadīt jauno saimniecisko gadskārtu. Metenis ieskandināja pavasari, kas nāk ar mošanos no ziemas miega un jauniem domu metiem, ar jaunu domu graudu malumu, gluži kā diena sākas ar rīta blāzmu un pirmajiem gaiļiem.
Kopīgi tika izdejots saules ceļš, izdancināts vanadziņš, sijāti milti un ceptas pankūkas. Bērsteliešus aicināja tā pa riktīgam izlielīties, lai dārzos un tīrumos būtu laba un auglīga raža. Un kur nu bez Laimas mestajām veltēm – konfektēm un dāvātām baranku virtenēm! Svitenes folkloras kopas dalībniece Gunta Novika skaidro: «Atšķirības starp Masļeņicu un Meteņiem ir, taču kopīga ir maskošanās, kas ar šiem svētkiem beidzas līdz nākamai ziemai.»
Pankūkas kā saule
Dziesmās Masļeņicas būtību atklāja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta slāvu sadzīves tradīciju ansamblis «Raduga» (tulkojumā ‘varavīksne’). Ansambļa vadītāja Ludmila Griščenko «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka darbojoties kopš 2008. gada un popularizējot krievu, ukraiņu un baltkrievu tautu tradīcijas. Šoreiz tā bija Masļeņica, kuras būtību un ieražas ansamblis atklāja.
Masļeņica nav iedomājama bez tradicionālajiem svētku kārumiem, aromātiskas tējas smaržas un, protams, pankūkām. Tāpēc visiem sarīkojuma viesiem bija iespēja bez maksas to visu baudīt. Pankūkas ir šo svētku obligāts atribūts ar simbolisku nozīmi – tās ir apaļas, dzeltenas un karstas kā saule, kura kļūst aizvien spilgtāka, padarot dienas garākas. Sestdien saulītei izdevās laukā izvilināt ģimenes ar bērniem, jauniešus un arī gados vecākus ļaudis.
Lelles dedzināšana
Masļenicu svinēja nedēļas garumā, un sestajā dienā bija svētku kulminācija – Masļeņicas lelles jeb tā sauktā ziemas izbāžņa dedzināšana, atainojot ziemas beigas un pavasara sākumu. Bērsteles kultūras nama direktore Svetlana Poča stāsta: «Ir dzirdēts, ka citi šai lellei zīmē seju, bet to noteikti nedrīkst darīt. Tas nav cilvēks, bet gan tēls, caur kuru sadedzinām ļauno.» Atvadoties no Masļeņicas, pasākuma apmeklētāji devās uz Bērsteles parku, lai vērotu šo rituālu, pirms tam cits citam lūdza piedošanu un kā vispārējas piedošanas zīmi cits citu sirsnīgi apskāva.
Ziemas pavadīšanas un pavasara sagaidīšanas svētkus tradicionāli ik gadu svin Bauskas 2. vidusskolas saime. Piektdien, 11. martā, Masļeņicu viņi svinēja kopā ar Rīgas Klasiskās ģimnāzijas audzēkņiem un pedagogiem, kuri bija ieradušies pie baušķeniekiem gan uz ekoķīmijas stundu, gan uz svētkiem.
