Bauskas Valsts ģimnāzijā 15. martā notika starpnovadu metodiskā konference «Inovatīvais mācību stundās un ārpusstundu darbā latviešu valodā un literatūrā». Pasākums pulcēja apmēram pussimt pedagogu no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām.
Konference ir viens no pasākumiem, kuros pedagogi piedalās skolēnu brīvlaikā, lai turpinātu profesionālo izglītošanos. Šoreiz lielākā uzmanība veltīta modernajām tehnoloģijām, un dzirdēto vislabāk raksturo Iecavas vidusskolas pasniedzējas Daces Greižas stāstījums par tēmu «Labais un ne tik labais darbā ar inovācijām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanā».
«Vadu latviešu valodas skolotāju metodisko apvienību jau 33 gadus. Bauskas novadā esam tikai 25 latviešu valodas skolotāji, tāpēc aicinām ciemos pedagogus no citām vietām. Atbraukuši skolotāji no Liepājas, Skrundas, Salacgrīvas, Ilūkstes, Bebrenes, Iecavas un Vecumniekiem. Satiekas dažādu novadu cilvēki, kas apmainās ar pieredzi. Šī gada tēma, kam pievēršam uzmanību, ir inovatīvais mācību procesā,» stāsta Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe Vija Cerusa.
Forumā par dažādām tēmām runāja Silvija Romaņenko un Aija Rubļevska no Ilūkstes vidusskolas un Vecumnieku vidusskolas pedagoģe Ingrīda Segliņa. Ar mūsdienīgām idejām dalījās Normunds Dzintars no Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas, bet arī viņa aizrautīgajās idejās iezagušās problēmas. Liepājnieks min piemērus: «Esam izveidojuši materiālu, ko var izmantot, bet iepirkumu izglītības jomā atbilstīgiem digitālajiem resursiem vēl nav. Savulaik radījām mācību materiālus, bet portāls skolas.lv nespēja tos pavilkt, un šie materiāli tur neizmantoti stāv.»
Dažādas tehnoloģiskās nepilnības un interneta problēmas traucē arī citiem pedagogiem. 2006. gadā V. Cerusa sadarbībā ar «Lattelecom» un vairākām latviešu valodas skolotājām apkopoja materiālus portālā «Litera». Tagad pagājis laiks, un portāls ir slēgts.
Iecavas vidusskolas pedagoģe Dace Greiža minēja problēmas, kas traucē īstenot pārbaudes darbus stundā. Vērtēšana uzreiz un turpat klasē ir ļoti efektīva, uzskata D. Greiža. Diemžēl izrādījies, ka pat 30 megabitu internets nav spējis izturēt visu klases skolēnu pieslēgšanos tīklam. Tāpat neveiksme notikusi saistībā ar balsošanas pulšu izmantošanu – skolā ir, bet nestrādā, kā vajag. Izglītības iestādes datortehniķi mēģinot tikt galā ar jauno tehnoloģiju.
Toties ir daudz citu inovatīvu tehnoloģiju piedāvājumu, kurus D. Greiža centīgi izmanto. Kā pati atzīst – nevar vairs iedomāties, kā dzīvot bez e-klases datu sistēmām. Audzināmās klases fotogrāfijas augšupielādē interneta «mākonī» un tādā veidā dalās ar audzēkņiem. Izmanto «Google doc» iespējas – šādā veidā internetā var veikt pat grupu darbu, jo vienlaicīgi ar dokumentu vai prezentāciju var strādāt vairāki audzēkņi. Skolotāja atzīst, ka viņa daudz mācās kopā ar bērniem.
Jau konferences sākumā V. Cerusa uzskaitīja virkni faktoru, kuru dēļ tehnoloģijas gan atvieglo, gan apgrūtina mācību darbu. «21. gadsimta bērni ir citādi. Viņiem vajadzīga citāda pieeja audzināšanā, izglītošanā, sadarbības veidošanā. Skolotājs var stāstīt stundā visu ko, bet, ja mazo cilvēku tas neinteresē, viņš neklausīsies,» uzsver pedagoģe. Reizē ar attīstību nāk līdzi psiholoģiskas un cita veida problēmas – bērniem pavājinās koncentrēšanās spējas, zūd komunikācijas prasmes, pasliktinās māka lasīt un rakstīt. Lielākā daļa tikai sešas minūtes ir spējīga koncentrēties vienam darbam. Stundas svarīgākais jāpasaka desmit minūtēs, un tikai 30 procenti skolēnu uztver to, ko pedagogs teic stundas pēdējās desmit minūtēs.
Konferences otrajā daļā pedagogi sadalījās četrās darba grupās, kur apskatīja ne tikai inovāciju idejas, bet arī ierasto stundu darbu, lai efektīvāk mācītu latviešu valodu un literatūru.
