Iecavas novadā līdz ar kūlas ugunsgrēku nācies dzēst arī meža zemsedzi, «Bauskas Dzīvi» informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes galvenā speciāliste Ieva Sietniece.
Ugunsdzēsēji uz izsaukumu Iecavas novadā devušies ceturtdien, 17. martā, pulksten 10.36, liecina policijas reģistrētie dati. Kūla notikuma vietā degusi 2 ha jeb 20 000 kvadrātmetru platībā, meža zemsedze – 100 m2 platībā.
Ceturtdien, 17. martā, Latvijā kopumā dzēsti 58 kūlas ugunsgrēki un divi meža ugunsgrēki, līdz ar to sausās zāles degšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo diennakti, pieaudzis vairāk nekā divas reizes, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija. Kā vēsta aģentūra LETA, trešdien, 16. martā, Latvijā reģistrēti 25 kūlas ugunsgrēki.
Šogad kopumā Latvijā dzēsti jau 214 kūlas ugunsgrēki, pirmais no tiem – 2. februārī Ķekavas novadā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas dēļ izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta 4. daļu par kūlas dedzināšanu fiziskām personām var uzlikt naudas sodu no 280 līdz 700 eiro. Atbilstīgi LAPK 51. panta 2. daļai par zāles nepļaušanu zemesgabalā, lai novērstu iespēju dedzināt pērno zāli, fiziskām personām var uzlikt naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, juridiskām personām – no 700 līdz 2900 eiro.
Zemes īpašniekam jānodrošina, lai kūlas dedzināšana nenotiktu, un par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstīgi LAPK 179.panta 1.daļai fiziskām personām var uzlikt naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.
