Bauskas kultūras centrā 21. martā notika Bauskas novada domes uzaicināta pētnieka Jāņa Turlaja sagatavoto materiālu atkārtota prezentācija par demogrāfisko situāciju un Bauskas novada izglītības iestāžu attīstību un optimizāciju.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka norādīja, ka pētījums un speciālista izveidotā datubāze saistīta ar Saeimas pieņemto lēmumu «Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas». Valdība atbilstīgi pieņemtajam lēmumam gaida ierosinājumus no novadiem, un šis pētījums ir viens no darba posmiem Bauskas novadā.
Ekonomiskais ieguvums
SIA «Karšu izdevniecība «Jāņa sēta»» galvenais redaktors Jānis Turlajs pasākuma pirmajā daļā apmēram 30 sa-nākušajiem Bauskas novada iedzīvotājiem pastāstīja par interaktīvo interneta karti, kas izveidota 9860 eiro vērtā pasūtījumā. Viņš uzsvēra, ka karte dod ne tikai demogrāfiskos datus, bet to iespējams arī saslēgt ar atkritumu izvešanas sistēmu. Tādā veidā plānoti maršruti varot būt pat par 30 procentiem īsāki. J. Turlajs uzskata, ka novada ieguvums var būt arī no kartē attēlotā informācijas segmenta, kas parāda lielākos 300 uzņēmumus – tas varot palīdzēt plānot ceļu politiku.
Speciālistam radušies neizpratnes pilni jautājumi: kāpēc autobuss no Budbergas līdz Bauskai brauc vairāk nekā stundu, ja ceļa garums tikai 27 kilometri? Zālē esošie brunavieši gan uzreiz pateica: «To nosaka mūsu pagasta ceļi un to kvalitāte!» Bija vēl citi jautājumi: kāpēc jaunieši no Rītausmām un Bauskas brauc mācīties uz Īslīces vidusskolu? Kāpēc Dāviņu pagasta bērni dodas pa grantsceļu uz Ozolaines pamatskolu, nevis pa asfaltu uz Bausku? Uz sanākušo iedzīvotāju iebildēm, ka visu dzīvē nevar noteikt statistika un attālumi, svarīgs ir arī cilvēciskais faktors, J. Turlajs sacīja, ka nozīmīgāks ir ekonomiskais vērtējums. «Ārzemju izglītības sistēmu pārstāvji nevar saprast, kā mēs, tik maza un nabadzīga valsts, varam uzturēt tik lielu skolu tīklu,» pauda pētnieks.
Piedāvā atdot Lietuvai
Tikšanās otrajā daļā iztirzāja Jāņa Turlaja pētījumu «Priekšlikumi un to pamatojums Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam», par ko saņemts atalgojums no Bauskas novada domes. «Tas ir ļoti iespaidīgs pētījums, ar kuru iepazīstinām sabiedrību, lai tā var izzināt šīs lietas, par kurām esam runājuši, bet ne vienmēr esam saprasti. Šī ir loģiska informācija. Varam apjaust, kur vairāk iedzīvotāju, kur mazāk,» paskaidroja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
«Mēs neredzam nekādu saistību, kā Mežgaļu pamatskolas likvidēšana palīdzētu pagastam. Ja sataisītu ceļus, tad gan būtu jēga,» par stāstīto izteicās Brunavas pagasta iedzīvotāji, uzsverot, ka visi, kas vēlas apmesties uz dzīvi Brunavas pagastā, vispirms interesējas, vai ir pieejama skola. Ar izglītības iestādes likvidāciju jaunu cilvēku pagastā vairs tikpat kā nebūs.
«Tad jau vieglāk Bausku uzreiz nogriezt nost – visi pārvācamies uz Rīgu un novadu atdodam Lietuvai,» tā prezentāciju vērtēja Īslīces pagasta pārstāvis Haralds Helvigs. Iedzīvotāji apšaubīja gan pētījumā prezentētos datus, gan veidus, kā iegūti statistikas rādītāji. J. Turlajs skaidroja, ka dati savākti sadarbībā ar Bauskas novada domes administrāciju. «Jūs droši varat doties pie domes darbiniekiem un jautāt. Domāju, ka viņi jums neatteiks,» pauda J. Turlajs.
Sola lielākas algas
Lai kādas būtu iedzīvotāju pretenzijas, J. Turlajs uzsvēra, ka svarīgākais ir pašreizējā finansējuma robežās atrast iespējas ietaupīt. Un, bal-stoties uz paša un Bauskas novada domes speciālistu aprēķiniem, pēc pagastu pamatskolu pārveides par sākumskolām pedagogu algas pieaugtu par 60 procentiem, sasniedzot tūkstoš eiro «uz rokas», kā arī izdotos ietaupīt gadā 1,4 miljonus eiro izglītības iestāžu uzturēšanai. Interesenti Jāņa Turlaja pētījumu, ko Bauskas novada dome sola ņemt vērā, plānojot pārmaiņas izglītības jomā Bauskas novadā, var atrast novada domes mājaslapas publicētā raksta saitē: bauska.lv/lv/jaunumi/petnieks-prezente-priekslikumus-bauskas-novada-izglitibas-iestazu-attistibas-un-optimizacijas-planam-2469.
Pēc prezentācijas izveidojās interesanta situācija – Bauskas novada domes administrācijas pārstāvji, kas tikšanos pasniedza kā vēlmi uzklausīt iedzīvotāju domas, pulcējās ap J. Turlaju, bet iedzīvotāji – ap domes opozīcijas deputātiem Aleksandru Novicki un Aiviju Kursīti.
Pasākuma gaitā netika pieminēts fakts, kas parādās pētījumā. Kopš 2000. gada procentuāli visvairāk iedzīvotāju ir zaudējis Dāviņu pagasts – to skaits samazinājies par 29,7 procentiem. Tas ir vienīgais pagasts Bauskas novadā, kur nav vispārējās izglītības iestādes.
