Puķu un krūmu ziedēšana agrāk vai vēlāk, gājputni, kas martā uzsnigušā sniega dēļ paliek bez ēdamā, plānās drēbes, ko uzvelkam par
ātru, – tā klimata maiņa ietekmē mūs katru.
Dabas vērotāji un meteorologi ir tie, kuri apkopo datus un secina – kaut pamazām, laiks kļūst arvien siltāks.
ATNĀK VIENĀ NAKTĪ
Iecavniece Daina Rudzīte pirms gadiem desmit reiz izjutusi, kā pavasaris atnāk vienā naktī: «Vakarā vēl ir salti, bet no rīta izej pa durvīm un sejā iepūš svaiga vēsma, apkārt ir gaišs, debesis dzidras. Šogad tas velkas – pa logu saule šķiet silta, bet vējš nes saltumu. Nagi niez kaut ko darīt dārzā, bet vēl par agru. Taču atceros Lieldienas, kad uzkrita 50 cm sniegs – bijām jau uzlikuši traktoram pļāvēja iekārtu, bet vajadzēja montēt atpakaļ šķūri.»
Daina novērojusi, ka pagājušajā sestdienā debesis virs Iecavas novada piepildīja zosu kāši: «Ko tādu nebiju redzējusi. Uz putniem var paļauties, viņi zina, kad pavasaris ir klāt. Vienudien ar meitu mežā dzirdējām dzērves – tā bija pārpasaulīga skaņa, ikvienu var ievilināt purvā!»
Šogad redzēti arī cīruļi un zaļžubītes. Kopā ar novada dārznieci Sarmīti Avotu un citiem domubiedriem Daina Iecavas centrā šogad uzstādījusi oriģinālu dekoru ar putnu būrīšu paraugiem. Divi ir kājām gaisā – sikspārņiem, smaida dabas mīļotāja.
DIVU NEDĒĻU ATŠĶIRĪBA
Dabas pētnieki pārliecināti, ka pirmie par klimata maiņu vēsta augi un dzīvnieki, tāpēc nule izsludināta dalība jaunā projektā «Klimata valoda». Tajā var piedalīties ikviens, reģistrējot savus novērojumus vietnē dabas-dati.lv, aicina Latvijas Dabas fonda pārstāve Nora Rustanoviča.
Gadalaiku maiņa valsts reģionos ir atšķirīga. Agrita Lūse, kura dzīvo Naukšēnos un strādā Rīgā, pavasara atmodas starpību Latvijas dienvidos un ziemeļdaļā vērtē ap divām nedēļām: «Kad Naukšēnos vēl ir sniegs, Kurzemē jau dīgst zāle un plaukst lapas. Vasarā savā ciemā briedušās zemenes ēdam divas nedēļas vēlāk par zemgaliešiem.»
Žurnāla «Vides Vēstis» galvenā redaktore Anitra Tooma stāsta, ka Kurzemē marta otrajā pusē jau ziedēja vizbulītes, zemsedze bija zaļa – dīga zāle, jaunā sūna. «Pavasara atnākšanu rāda lazdu ziedēšana, pirmie tauriņi,» saka A. Tooma, «šogad vēl nav pavasara noskaņas.»
Anitra iesaka apskatīt Igaunijas vietni looduskalender.ee, kur ir tiešraides kameras no dabas vērošanas vietām. «Kādu dienu stundu vēroju āpšu pāra pavasara nodarbes,» atklāj Anitra. Vietnē ir arī angļu un krievu valodas versija.
ŠOGAD SILTĀK
Vissiltākais pavasaris novēro-jumu vēsturē bijis 2014. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mērījumi. Tad vidējā gaisa temperatūra bija +7,5º C jeb 2,7 grādus virs normas un marts bija trešais siltākais ar vidējo temperatūru 3,4 º C – 4,7 grādus virs normas.
Savukārt 2013. gada pavasaris bija piecus grādus aukstāks par normu – vidējā gaisa temperatūra martā bija no -2,9 grādiem Ventspilī līdz -7,4 grādiem Alūksnē. Klimatiskā norma ir no 0 grādiem jūras piekrastē līdz -2,7 grādiem Latvijas austrumos. Tas gan nepārspēja rekordu 1942. gada martā, kad vidējā temperatūra bija ap -9 grādiem.
Kā vēsta LVĢMC Klimata un metodiskās nodaļas vadītāja Ieva Kalka, šogad Bauskas pusē marta pirmā un otrā dekāde aizvadīta pavasarīgi, jo gaisa temperatūra paaugstinājās virs nulles.
UZZIŅAI
Projekts «Klimata valoda»
Dabas novērojumu jeb fenoloģisko datu analīze ir lētākais un vieglākais veids, kā pierādīt klimata maiņu.
Projektam izvēlētas 25 pazīstamas augu un dzīvnieku sugas, par kuru pavasara novērojumiem ikviens aicināts ziņot portāla dabasdati.lv sadaļā «Fenoloģiskie novērojumi».
Balstoties uz novērojumiem, tiks analizētas gadu gaitā notikušās klimata pārmaiņas.
Vairāk informācijas vietnē dabasdati.lv/lv/feno.
