Igaunijas mākslas un mūzikas skolu pedagogi un direktori 24. martā viesojās Rundāles novada Svitenes pilī izvietotajā Mūzikas un mākslas skolā. Kaimiņu zemes mācību iestāžu pārstāvji tika iepazīstināti ar pils vēsturi, tagadējo pielietojumu un nākotnes iecerēm.
Viesi no Igaunijas pieredzes apmaiņas braucienā pārstāvēja mācību iestādes, kuras, tāpat kā Svitenes mūzikas un mākslas skola, atrodas pilī vai muižā, viņi novērtēja pils pielietojumu.
Lilita Lauskiniece, Rundāles novada Mūzikas un mākslas skolas vadītāja, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ar 16. martu Svitenes pils ir uzņemta Latvijas Piļu un muižu asociācijā, viņa komentēja: «Esot asociācijas biedriem, mēs iegūstam daudz priekšrocību – sadarbību ar citām pilīm un muižām, iespēju iesaistīties asociācijas rīkotajos pasākumos, projektos un ierosmes, kā veicināt cilvēku vēlmi apmeklēt Svitenes pili. Esam atvēruši durvis uz lielu sadarbības telpu, kurā ir apvienotas neskaitāmas iespējas.»
Igauņu delegācija Rundāles novada Svitenes pilī ieradās no Jelgavas, kur kaimiņu zemes pārstāvji aplūkoja Jelgavas pili. Viesus sagaidīja Mākslas un mūzikas skolas vadītāja Lilita Lauskiniece un pils muzeja vadītāja Gunta Novika. Ciemiņi pavisam īsi tika iepazīstināti ar pils vēsturi, Mākslas un mūzikas skolas pirmsākumiem, tās darbības pamatprincipiem un nākotnes vīziju.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Aira Andriksone pastāstīja, ka Igaunijas delegāciju pārstāv mākslas un mūzikas skolu direktori un pedagogi, kuru mācību iestāde atrodas muižā vai pilī. «Svitenes pils par asociācijas biedri kļuva pavisam nesen. Bez šī statusa šāda vizīte nebūtu iespējama, tāpēc esam priecīgi, ka pērnā gada iesākto projektu varam novirzīt arī uz Rundāles novadu. Igauņi iepazīst pils skolas ēkas arhitektūru, tās stāvokli un darba telpas, salīdzina tās ar savējām,» informē asociācijas izpilddirektore.
Igauņiem apskatāmās pilis un muižas izvēlējušies arī pēc to vispārīgā pielietojuma, pieejamības vietējiem iedzīvotājiem, vai ēka ir kultūras notikumu mājvieta, vai tajā notiek citi pasākumi ar sabiedrības iesaisti. Šādi bijuši igauņu pedagogu nosacījumi, atklāj Aira Andriksone. Viņa stāsta: «Igaunijā pilīs un muižās notiek nodarbības dažādās ēkās – citas ir sliktākā, citas labākā stāvoklī nekā Svitenes pils. Viņi ne par ko nebrīnās. Igauņi jau vairākus gadus pirms mums iemācījās izmantot projektus un pilis vai muižas restaurēt, bet citas ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Svitenes pils ir saglabājusi tās vēsturisko auru, sienas un elementus, kas igauņos raisa lielu apbrīnu.»
Rīna Alatalu ir Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvaldes pārstāve un mākslas un mūzikas skolas programmas koordinatore. Viņa slavēja muižas dabīgumu un iespaidīgos izmērus. «Muiža ir ļoti liela un labi saglabājusies. Igaunijā skolas ir sliktākā un arī labākā stāvoklī. Svitenes pils telpas ir lielas un plašas. Redzēju ļoti daudz ēkas pielietojuma veidu. Domāju, ka Svitenes pili varētu pārvērst par kultūras centru,» iespaidos dalās igauniete. «Agrāk Igaunijā bija 300 mūzikas un mākslas skolas, kuras atradās pilīs vai muižās, tagad to ir ap 70. Visas skolas ir laukos. Domāju, ka latvieši ir iemācījušies strādāt ar visu pieejamo. Pilī ir muzejs, skatāmas gleznas, plašas darba telpas un istabas, kurās var vienkārši atpūsties vai smelties idejas. Arhitektūra ir fantastiska, un pils – iespaidīga.»
Mihels Jurisons apbrīnoja Svitenes pils apmērus un neizmainīto ēkas veidolu. «Igaunijā daudz piļu un muižu ir atjaunotas. Protams, šādās ēkās aizvadīt mācību stundas ir ērtāk, taču, manuprāt, Svitenes muižas šarms un noslēpumainība slēpjas oriģinālajos mūros. Es pili neatjaunotu,» smaidot noteic Igaunijas delegācijas pārstāvis. «Liela vērtība ir saglabājušies oriģinālie arhitektūras elementi, skaistās lielās kāpnes, milzīgās koka durvis un virs tām redzamie dekori. Domāju, ka māksliniekiem un mūziķiem šeit iedvesma nav jāmeklē, tā atnāk pati.»
«Projektā varam izvērtēt, kā strādā skolas citviet Eiropā, salīdzināt tās ar savējām. Esam kultūras cilvēki, mums nepieciešamas šādas pieredzes apmaiņas programmas, lai atgriežoties uzlabotu savu vidi, kurā uzturamies ikdienā. Varam novērtēt arhitektūru, iepazīties ar cilvēkiem un dibināt kontaktus tālākai sadarbībai. Ieguvēji ir visi, arī ciemata iedzīvotāji,» uzskata Igaunijas delegācijas pārstāvis.
