Izkopt stāju, ritma izjūtu, jauki pavadīt laiku ar draugiem un gūt jaunas emocijas atbildīgos koncertos – to var piedzīvot, darbojoties deju kolektīvā «Mēmelīte».
Bauskas bērnu un jauniešu centra paspārnē strādājošais kolektīvs aprīlī svin pastāvēšanas 25 gadu jubileju.
Svētku koncerts
Svētku ieskaņas koncerts notiks piektdien, 1. aprīlī, Īslīces kultūras namā. Kolektīva vadītāja Ligita Irbīte stāsta, ka tajā aicināti piedalīties draugi no Lietuvas – Pluņģes kultūras centra jauniešu deju kopa «Savartukas». Koncertā «Mēmelīte» izdejos tautas deju programmu. Skatītājiem būs iespēja redzēt arī pērnā gada Skolēnu dziesmu un deju svētkiem gatavotās Agra Daņiļeviča horeogrāfiskās ainas.
Plašs jubilejas koncerts paredzēts 16. aprīlī Bauskas kultūras centrā. Tajā piedalīsies visu astoņu grupu dalībnieki, aptuveni divi simti dejotāju. Koncertā aicināti iesaistīties arī iepriekšējo gadu «Mēmelītes» dalībnieki. Kopumā šajos gados kolektīvā dejotprasmi pilnveidojuši bērni un jaunieši 18 grupās.
Iztur lielu konkursu
«Man ir prieks, ka Bauskā dejas pamatus apguvušie skolēni dodas tālāk mācīties un strādāt uz Rīgu un turpina tur dejot. «Mēmelītes» dejotājus var sastapt visā valstī pazīstamos kolektīvos – tautas deju ansambļos «Liesma», «Dancis» un citos. Nokļūt šo deju kopu pamatsastāvā nav vienkārši, tur ir liels konkurss. Kad redzu tur dejojam savus bijušos audzēkņus, ir liels gandarījums,» tā par saviem dancotājiem stāsta L. Irbīte.
«Bauskas Dzīve» ar «Mēmelītes» dejotājiem aprunājās pēc skates, kas marta vidū notika Īslīces kultūras namā. Vēl pārģērbjoties, rit spraigas sarunas, kā izpildīti deju soļi, kurš pagrieziens nav īsti sanācis. «Jūs bijāt labi, lieliski!» dejotājus uzmundrina vadītāja. Jaunieši atklāj, ka koncertos Ligita vienmēr tā sakot, taču mēģinājumos nākas pasvīst, atkārtot vienu un to pašu dejas fragmentu neskaitāmas reizes.
Mēģinājumos klājas grūti
«Mēģinājumos tiekamies divas reizes nedēļā. Tajos valda lielas, draudzīgas ģimenes izjūta. Ne tikai mācāmies dejot, bet arī aprunājamies, dalāmies iespaidos, varam palūgt padomu. Jubilejas koncerti – tie, man šķiet, būs emocionāli ļoti piepildīti mirkļi,» tādas ir Bauskas Valsts ģimnāzijas 10. klases audzēkņa Emīla Rūguma pārdomas. Viņš tautas deju prasmi apgūst jau no triju gadu vecuma.
Ģimnāziste Linda Spundiņa «Mēmelītes» jubilejas koncertu gaida kā draudzīgas ģimenes saietu. Viņa neslēpj – mēģinājumos nereti klājas grūti, apgūt jaunos deju soļus, horeogrāfiskās ainas nav viegli. Tomēr koncertā pēc tam ir gandarījums, ja izdodas izpildīt visu, ko vadītāja norādījusi.
Precinieks no Turcijas
L. Irbīte piebilst, ka kolektīva dzīvi krāšņojuši daudzie koncertbraucieni. Vai katrs no tiem atmiņā palicis ar spilgtiem iespaidiem, interesantiem atgadījumiem. Vadītāja cer, ka svētku reizē piedzīvojumi raisīs jautras un jaukas atmiņas. Viņa saviem dejotājiem atgādina dažus neparastākos atgadījumus.
«Turcijā visa festivāla laikā mūsu grupai bija pavadonis – jauns puisis no pilsētas domes. Pateicoties viņam, mēs ļoti daudz redzējām, bija iespēja pabūt vietējās tējas dzertuvēs, lauku sētās. Bet… puisim iepatikās viena no mūsu meitenēm, ar kuru viņš, vedot mūs dzert tēju, bija paspējis iepazīstināt savu ģimeni. Meitene patika arī jaunieša vecākiem. Viņi visā nopietnībā vērsās pie manis, lūdzot iespēju sazināties ar meitenes vecākiem, lai lūgtu viņas roku. Mēs neatdevām turku jauneklim savu dancotāju, atvedām to mājās,» apliecina vadītāja.
Masē dejotājiem kājas
«Ļoti lielu sirsnību un rūpes par dejotājiem izjutām Holandē, kur dzīvojām ģimenēs. Mēs tikām ēdināti, apdāvināti, dejotāju tērpi tika sagludināti un izmazgāti pēc katra koncerta. Bērniem pat tika masētas kājas, lai viņiem vieglāk dejot. Daži vēl joprojām sarakstās ar šīm ģimenēm, kaut gan pagājuši jau 13 gadi, kopš tur bijām,» atminas L. Irbīte.
Savukārt, dodoties uz festivālu Čehijā, piedzīvojuši šoku: «Aizbraucot galā, mūs neviens negaidīja un vēl pateica, ka festivāls jau noticis un deju kolektīvs no Latvijas ir tur piedalījies. Šoks bija ne pa jokam. Autobuss pilns ar bērniem, bet festivāls un līdz ar to naktsmītnes un ēdināšana, par ko ir jau samaksāts, viss ir zudis! Kā nu pratām – krievu un čehu valodā – sākām noskaidrot notikušo. Izrādās, satelīta navigācijas iekārta jeb «tomtons» atvedis mūs uz nepareizo vietu. Pilsētu nosaukumos atšķīrās tikai viens burts. Īstā festivāla norises vieta bija citur, par laimi, stundas brauciena attālumā,» kuriozo gadījumu apraksta vadītāja.
