Bauskas pilskalna parkā kopš pagājušās nedēļas divas liepu rindas stāv kā kareivji ar nocirstām galvām. Pavisam nozāģēti ir pārējie koki posmā no Brīvības bulvāra trotuāra līdz takai Mēmeles terasē, atstājot vien izretinātu rindu upes krastā. Pusloka formas paugurs, kuru no visām pusēm ieskāva lielas kļavas, tagad atgādina skitu apbedījuma kurgānu. Pašā centrā iedēstītais kociņš izskatās kā parodija. Baušķeniece Inese ar telefona kameru ir nofilmējusi gandrīz 50 celmus – tieši tik daudz koku tika upurēts barbariskajai cīņai pret parkā ligzdojošo krauķu koloniju.
Stresa pārņemtie putni, kas jau bija sākuši perēt, steigšus meklēja izeju un pāris dienu laikā uzbūvēja vismaz 60 jaunas ligzdas tālāk augošās liepās, kļavās un ozolā. Un ko tālāk? Inese un vēl daži pilsētnieki ir satraukti, ka, izmantojot līdzīgu metodi, parka vietā pavisam drīz ieraudzīsim klajumu. Gribētos zināt, kura amatpersona, izjūtot sevī «ainavu arhitekta» aicinājumu, ir izdevusi rīkojumu koku zāģēšanai? Kāpēc valda tik neprātīga agresija pret putniem, kuri visiem it kā ļoti traucējot ar skaļu ķērkšanu un kakām? Vai krauķu nīdēji ir ievērojuši, ka šis traucējums ilgst tikai no marta līdz jūnijam, kad mazie putnēni izlido un kolonija diendienā vairs neuzturas ligzdošanas vietā? Tajā pašā laikā automašīnu, smagās tehnikas dārdoņu, signalizācijas ierīču troksni uztveram kā mīlīgu fonu, bet nervozus un neiecietīgus mūs dara pat zvirbuļu čiepstēšana.
Ornitologs Ruslans Matrozis uzsver, ka ligzdu nocelšana vai koku nozāģēšana ir pilnīgi nederīgi un mazefektīvi paņēmieni. Vēl 2008. gadā ornitologs ieteica Bauskas pašvaldībai painteresēties par citu Eiropas valstu pieredzi, kur tiek atskaņoti plēsējputnu balsu vai pašu krauķu briesmu signālu ieraksti. Kārtējais cīniņš ar krauķiem pierāda mūsu neizmērojamo liekulību. Dabu mīlam tikai vārdos, bet īstenībā to ienīstam.
