Pie mums viss ir labi – labi, ka nav baseina, jo vairāk cilvēku vasarā upē peldēsies, un labi, ka nav sporta zāles – vairāk skraidīs svaigā gaisā. Telpās taču nav jēgas sportot – gaisa nav, smacīgs, nekādas attīstības.
Nē, diemžēl šis teksts nav 1. aprīļa joks. Varbūt melns humors, bet saistībā ar aizvien pieaugošo vārda brīvības ierobežošanu pasaulē šāds runasveids var kļūt par ikdienā ierastu saziņas veidu. Interneta vidē notiek diskusijas par Saeimā virzītajos Krimināllikuma grozījumos paredzēto sodu – līdz pieciem gadiem ieslodzījumā par aicinājumu mainīt valsts iekārtu. Grozījumus vērtē dažādi – cits teic, ka tie nav saceltā trača vērti, citi uzskata, ka notiek kluss apvērsums, kura rezultātā pašlaik pie varas esošie politiķi legalizēs nemainīgu valdošo politiķu sastāvu.
Internetā laikus iesaka sākt mācīties izteiksmes veidus, kas ierasti Krievijas okupētajā Krimā, kur varu kritizēt nedrīkst. Tāpēc iedzīvotāji notiekošo apraksta šādi: «Cik labi, ka tūristi pie mums vairs nebrauc. Uzreiz pilsētā brīvāk, vieglāk pastaigāties. Labi, ka nav elektrības, – varam visa ģimene sanākt kopā un aprunāties. Labi, ka veikalos dārgas pārtikas preces, – daudziem sen vajadzēja ieturēt diētu. Labi, ka prezidents visu zina, – pašiem nekas nav jādomā.» Jaunā paaudze varbūt šo runas veidu nesapratīs, bet tiem, kas piedzīvojuši padomju laikus, šāda saziņas izteiksme noteikti būs saprotama.
Neskatoties uz pēdējā laika virkni negatīvo notikumu Rietumeiropā, Latvijas valdība nav mainījusi savu viedokli attiecībā uz iebraucēju uzņemšanu no Āfrikas un Āzijas. Varbūt arī šajā jomā jāsāk gatavoties pareizi runāt: «Labi, ka iebraucēji ieradīsies – budžetā naudas tik daudz, ka jādomā, kur vēl tērēt!»