Arvien lielāku popularitāti sieviešu vidū iegūst «crazy wool» jeb tā dēvētā «čuņčiņtehnika». Tā par aizraušanos kļuvusi arī baušķeniecei Daigai Sējējai.
Bez rūpības nevar
Šajā tehnikā var izgatavot materiālu, kas tālāk izmantojams gan apģērba, gan aksesuāru šūšanai, un ne velti to dēvē par aušanu bez stellēm. Dāma darinājusi šalles, tērpus, somas, cepures pati sev un dāvanām mīļajiem.
«Manas aizraušanās ir samērā īslaicīgas – kad ieraugu kaut ko jaunu, neredzētu sev un citiem, izmēģinu līdz brīdim, kad tehnoloģija iepazīta un jāmeklē atkal kas neparasts,» stāsta Daiga. Darbojoties jāļauj vaļa iztēlei, tad ar «čuņčiņvilnu» varot tapt visneiedomājamākie darbi.
Tomēr, lai tiktu līdz iecerētajam, bez pacietības un rūpīguma neiztikt. Daigai viss sācies ar šūšanas skolas «Burda – Rīga» kursiem skolotājas Rudītes Grasmanes vadībā. Šoreiz Daiga vēlējās apgūt izšūšanas mākslu. Gada garumā katra sestdiena pavadīta Rīgā radošā gaisotnē.
«Tā kā man vairāk patīk radošas lietas, ne tik daudz klasiskas un izsmalcinātas, nonākot pie viena no izšūšanas veidiem ar «čuņčiņām», tās aizrāva,» stāsta meistare. Kursos varēja redzēt, kādus darbus veido citi, tā var smelties idejas.
Bārenītes stilā
Lai strādātu «crazy wool» tehnikā, vispirms jāizdomā kompozīcija, ko vēlies izveidot. Viens no galvenajiem pamatmateriāliem ir ūdenī šķīstošais flizelīns. Uz tā virsū klāj dažādus materiālus – auduma strēmelītes, mežģīnes, dažādus diegus, tamborētus fragmentus, spīdumus, atlasa vai organzas lentītes u. c. Kad kompozīzija izveidota, liek virsū otru kārtu ūdenī šķīstošā flizelīna.
Lai kompozīcija neizjuktu, tā obligāti jāpiefiksē. Profesionāļi izmanto līmi, kuru uzpūšot, audums viegli salīp kopā. Daiga izmanto grūtāku metodi, jo strādā sava prieka pēc: «Es kā čaklā bārenīte sēžu uz ceļiem un kompozīciju piediedzu ar rokām. Tas ir ļoti liels darbs, jo īpaši tad, ja kompozīcija ir liela.» Meistares rokām tapusi šalle – divus metrus gara un 70 centimetrus plata.
Kad kompozīcija piediegta, nāk šūšana ar šujmašīnu. Jo sarežģītāks zīmējums, jo smalkāk jānošuj. Daiga smej: «Kad paralēli procesam jāpievērš uzmanība ģimenei vismaz ar skatienu, lai atbildētu uz kādu jautājumu, ne vienu vien reizi esmu pie auduma piešuvusi arī savus pirkstus.»
Pēc «čunčas» iemērkšanas ūdenī un mazgāšanas, līdz izšķīst flizelīns, nāk gaidītākais brīdis – beidzot redzi, kas nu ir sanācis!
Cauru nakti
Pēc kursu beigšanas Daiga aicināta piedalīties izstādē «Intertekstils» Rīgā. Tā kā uz nopietnu ekspozīciju ar niecīgu darbiņu nebrauksi, dzima ideja par pašdarinātu tērpu. Tā tapšanā tika ieguldīts milzīgs darbs, jo process bija diezgan sarežģīts. Svārki šūti no zīda auduma, taču uz tā uzlikt «crazy wool» kompozīciju nav bijis tik viegli.
«Tērps tapa mēneša garumā vakaros pēc darba, taču esmu gandarīta,» saka meistare. Bijušas sievietes, kas labprāt to iegādātos, tomēr šoreiz tas paliks pie Daigas.
Baušķenieces vēlme apgūt ko jaunu palīdz mājturības skolotājas darbā, taču ir lietas, kas pārtop ilgākā hobijā. «Man ir jāprot parādīt skolēniem citādas tehnoloģijas. Ja es aizrautos tikai ar kaut ko vienu, saviem audzēkņiem būtu garlaicīga,» smaida rokdarbniece, «ar ģimeni ir citādi – dažkārt tā aizraujos, ka tikai ap pulksten diviem trijiem naktī vīrs aicina, ka būtu beidzot laiks iet gulēt.»
