Svētīgi un līksmi Lieldienas aizvadītas Bauskas novada Brunavas pagasta Andrejmuižā, kur saimnieki Valentīna Pozņaka un Kārlis Naujoks uzņēma viesus no Rīgas un Jelgavas, kā arī tuvējos kaimiņus.
Māsu tradīcija
Valentīnu apciemoja māsas Viktorija, Veronika un Olīna no Rīgas ar bērniem un mazbērniem, kā arī brālis Antons no Jēkabpils.
Viņi nāk no Latgales, kur Lieldienās obligāta bija ne tikai kopīga gatavošana un kā gardāka baudīšana, bet arī svētības saņemšana un litānijas dziedāšana tās dienas rītā, kad Kristus augšāmcēlies. To, rotājušās tautas tērpos, svētdien skanīgi izpildīja rīdzinieces, pēcāk kavējoties atmiņās, kā šo rituālu uzturēja viņu māmiņa, kamēr tētis, līdzīgi kā tagad vecākā māsa Valentīna, vairāk pieturējās materiālajam pasaules uzskatam un rosījās saimniecības darbos.
Vakarā pirms Lielās dienas māsas kopīgiem spēkiem gatavoja cienastu – putraimdesas, kas ir viņu tradicionālais gardums arī Ziemassvētkos, gardas biskvīta tortes, pīrāgus u. c. Krāsotās olas tika liktas galdā svētdien, sarīkojot aizrautīgas olu kaujas.
Atminas vēsturi
Svētību ar baznīctēva pasvētītu ūdeni, olām, maizi un gaļu Andrejmuižā atveda sarīkojuma galvenās daļas vadītāja dzejniece Rasma Urtāne. Arī viņa ir latgaliete, tāpēc latgaliešu valoda te skanēja teju bez mitas. Līdz ar sirsnīgu un līksmu dzejoļu lasījumu Rasma muzicēja, piepalīdzot vijolniekam Reinim Galeniekam.
Īpaša viešņa šogad Valentīnas sētā bija vēl viena latgaliete Astrīda Arklone, kuras Vecrīgas restorānā par tradīciju kļuvuši latgaliešu vakari. Astrīda atzina, ka vieta pašā Lietuvas pierobežā ar Mūsu līdzās un dzidrajām Zemgales debesīm virs galvas ir lieliska.
Apcerīgu noskaņu radīja novadpētnieka Ilmāra Šalta stāstījums par Andrejmuižas un tuvējās apkaimes dzimtu vēsturi. Ilmārs ir no Brunavas puses izvestas dzimtas pārstāvis, kas izdevis grāmatu par šīs apkaimes ļaužu gaitām. Viņš atklāja, ka tagadējā Andrejmuiža, ko pēdējos gados no teju grausta centīgi atkopuši Valentīna un Kārlis, reiz saukusies Jātnieku muiža. Jaunā saimniece Andreja vārdu vietai devusi par godu savam tēvam.
Līdz ar dejām un šūpošanos viesus iepriecināja saimnieka Kārļa priekšnesums – Gētes «Fausta» fragmenta lasījums. Ciemiņi tika pavadīti ar pašgatavotu cienastu, dziesmām un svētības vēlējumu.
